2009.gada 3. februārī Senāta Administratīvo lietu departaments atklātā tiesas sēdē izskatīja Kristīnes Dupates, Annas Dārtas Nagles un Dominika Paula Nagļa (turpmāk arī Pieteicēji) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 30.septembra spriedumu administratīvajā lietā kas ierosināta, pamatojoties uz Pieteicēju pieteikumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2006.gada 20.janvāra lēmuma Nr.18 (turpmāk Lēmums Nr.18) atcelšanu. Sākot ar 5.martu ir pieejams Senāta administratīvo lietu departamenta spriedums šajā lietā. Senāta Administratīvo lietu departaments nosprieda atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 30.septembra spriedumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.
Skatot lietu kasācijas kārtībā, Senāta Administratīvo lietu departaments norāda, ka šajā lietā izšķirams jautājums, vai Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.378 „Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām, nepilsoņu personas apliecībām, pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem” 10.2.1.apakšpunkts, kurš noteic, ka apliecības un pases personai līdz piecu gadu vecumam izsniedz ar derīguma termiņu uz gadu vai ceļojuma laiku, ja tas ilgāks par gadu, atbilst Eiropas Kopienu Padomes direktīvas Nr.68/3601 2.panta 3.punktam un Eiropas Kopienu Padomes direktīvas Nr.73/1482 2.panta 3.punktam, un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr.2004/383 4.panta 4.punktam. Direktīvu attiecīgie punkti noteic, ka pases derīguma termiņam jābūt vismaz pieciem gadiem.
Senāta Administratīvo lietu departaments secināja, ka valsts nebija pienācīgi ieviesusi nacionālajos tiesību aktos Eiropas Kopienu Padomes direktīvas Nr.73/148 2.panta 3.punktu, proti, „Pasei jābūt derīgai vismaz visās dalībvalstīs un valstīs , kuras tās īpašniekam jāšķērso, ceļojot starp dalībvalstīm. Ja pase ir vienīgais dokuments, kuru uzrādot tās īpašnieks var likumīgi atstāt valsti, tās derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par pieciem gadiem”. Nacionālā tiesību norma pieļauj iespēju bērnam saņemt pasi ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem, taču tādā gadījumā, ja tiek sniegta papildus informācija par ceļojumu un ceļojuma ilgumu. Tādējādi tiek izvirzīta papildu atruna jeb priekšnoteikums direktīvas piemērošanai. Senāta ieskatā atsauce uz bērna interesēm, kā attaisnojums direktīvas noteikumu neievērošanai, ir tikai šķietams iemesls, jo Eiropas Kopienu Padome, pieņemot attiecīgo direktīvu noteikumus par minimālajiem pases derīguma termiņiem, ir apsvērusi bērnu drošības intereses. Direktīva tieši ir adresēta ceļotājiem un to ģimenes locekļiem, tostarp arī bērniem.
Lietā ir tālākminētie apstākļi
2005.gadā K.Dupate iesniedza vienu pieteikumu Jūrmalas pasu daļā un otru Rīgas 8.pasu daļā par pases izsniegšanu ar derīguma termiņu uz 12 mēnešiem. Pases lūdza izsniegt saviem bērniem – dēlam un meitai. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk PMLP) pases izsniedza ar derīguma termiņu uz vienu gadu.
Pēc tam K.Dupate iesniedza iesniegumu PMLP, ar kuru apstrīdēja iepriekšminētos pasu daļu lēmumus daļā par izsniegto pasu derīguma termiņu un pieprasīja atlīdzināt zaudējumus. PMLP pieņēma lēmumu Nr.18, ar kuru atzina par tiesisku PMLP faktisko rīcību, izsniedzot pases, un atteica kompensēt zaudējumus. K.Dupate savā un savu nepilngadīgo bērnu vārdā 2006.gada 21.februārī Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu, kurā lūdza tiesu atcelt PMLP Lēmumu Nr.18, izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu un atlīdzināt zaudējumus. Iesniegto pieteikumu noraidīja gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa. Pieteicēji iesniedza kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu.
Pieejams Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums
1 Eiropas Kopienu Padomes direktīva (1968. gada 15. oktobris) ‘’Par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ğimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā’’
2 Eiropas Kopienu Padomes direktīva (1973. gada 21. maijs) „Par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu”
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2004. gada 29. aprīlis) ‘’par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK Dokuments attiecas uz EEZ’’.
Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa
Autors: Linda Priedīte, Augstākās tiesas preses sekretāre
E-pasts: linda.priedite@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211
