Senāta Administratīvo lietu departaments 2019.gadā sasniedzis izcilu lietu izskatīšanas rezultātu – izskatīts par 25% lietu vairāk nekā iepriekšējā gadā un lietu atlikums samazināts par 11%. Departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norāda, ka šāda pozitīva izskatīto lietu dinamika ir rezultāts gan senatoru skaita palielinājumam, gan rīcības sēžu lēmumu formas optimizēšanai.

Senatoru skaits Administratīvo lietu departamentā tika palielināts, uz laiku pārceļot Administratīvo lietu departamentā vienu Civillietu departamenta senatoru, kā arī Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis uz laiku aizstāja prombūtnē esošu senatoru. V.Krūmiņa norāda, ka Civillietu departamenta senatora iesaistīšanās administratīvo lietu izskatīšanā uzskatāmi parādīja arī to, ka nereti civiltiesībās un administratīvajās tiesībās risināmie jautājumi pārklājas un ir svarīga to izvērtēšana no abu nozaru speciālistu puses. Nākotnē būtu nepieciešams meklēt formu, kā nodrošināt Senāta departamentu kopīgas diskusijas par tiesību jautājumiem.

Runājot par vēl arvien salīdzinoši lielo lietu atlikumu, kā arī ilgo vidējo lietu izskatīšanas termiņu administratīvajās lietās kasācijas instancē, departamenta priekšsēdētāja kā vienu no iemesliem šādai situācijai minēja tiesnešu skaita stratēģiskas plānošanas trūkumu: “Tiesnešu skaits ir būtisks tiesu darba efektivitāti ietekmējošs faktors. Tiesnešu skaita palielināšana vienā instancē uzlabo konkrētās instances tiesvedības efektivitāti, taču tas vienlaikus korelē ar augstākas instances tiesas darba apjomu.” Tādēļ pirms tiesnešu skaita palielināšanas zemākas instances tiesā ir jāanalizē, kā tas ietekmēs augstākas instances darbu. Iztrūkstot šādai prognozei, tiesvedības ilguma problēmas nevis tiek atrisinātas, bet pārceltas no vienas tiesu instances uz nākamo. Līdz ar to sistēma kopumā tāpat turpina strādāt neefektīvi ar ilgiem lietu izskatīšanas termiņiem.

V.Krūmiņa uzskata, ka Latvijā būtu jāveido sistēma, lai elastīgi uz laiku varētu palielināt tiesnešu skaitu tur, kur tas ir nepieciešams. Aizpildot tiesnešu vakances, jāanalizē, vai vakances aizpildīšana ir objektīvi nepieciešama. Departamenta priekšsēdētāja norāda: “Ja salīdzina apelācijas instances tiesu administratīvajās lietās un kasācijas instanci, pašlaik ir izveidojusies ačgārna situācija, kad apelācijas instances tiesa gan saņem, gan izskata būtiski mazāk lietu uz vienu tiesnesi, nekā kasācijas instance.” 2019.gadā Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vidēji saņēma 54 lietas un izskatīja 51 lietu, departamenta senators – saņēma 84 lietas, izskatīja 86 lietas. Administratīvajā apgabaltiesā šodien neizskatīta ir 651 lieta uz 21 tiesnesi, savukārt departamentā 853 lietas uz 10 senatoriem. Administratīvajā apgabaltiesā tiesnešu slodze ir optimāla, taču kasācijas instancē, kuras nolēmumi ir galīgi un kurā tiek risināti būtiski tiesību normu interpretācijas jautājumi, senatoru skaits ir nepietiekams.

Šogad tiek plānots Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru skaitu papildināt ar vienu senatora vietu. Taču departamenta priekšsēdētāja uzskata, ka, ņemot vērā saņemto lietu skaitu un risināmo jautājumu sarežģītību, tas nebūs pietiekami, lai būtiski samazinātu administratīvo lietu izskatīšanas ilgumu kasācijas instancē. Departamenta priekšsēdētāja rosina apsvērt iespēju plānot papildu budžeta pieprasījumu vēl divām senatoru vietām uz laiku.

Senāta Administratīvo lietu departamentā 2019.gadā saņemtas 844 lietas, izskatīta 951, lietu izskatīšanas koeficients 113%. Neizskatīto lietu atlikums gada beigās – 851, no tām 50% saņemtas 2019.gadā. Lietu izskatīšanas vidējais ilgums – 397 dienas. 

 

Vēl par Augstākās tiesas 17.februāra plēnumu lasiet:

Augstākajā tiesā izskatīts vairāk lietu, mazinājies lietu uzkrājums

Civillietu departaments pietuvojies kvalitatīvi jaunai kasācijas tiesvedības pakāpei civilprocesa attīstībā

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs: Ekonomisko lietu tiesa ir vērsta uz pagātni

Līdz 16.martam jāizvirza kandidāti Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211