Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru priekšlikums administratīvo tiesu izveidošanas piecu gadu jubileju atzīmēt ar zinātniski praktisku konferenci guva plašu atsaucību. 27. martā konferenci „Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā” apmeklēja vairāk nekā 400 klausītāju - tiesneši, mācībspēki, studenti, valsts un pašvaldību institūciju un iestāžu juristi, advokāti, tiesu izpildītāji, uzņēmumu juristi un citi interesenti. Tas, ka jautājumi un diskusijas bija pat vēl pēc pēdējā referāta pusē sešos piektdienas pēcpusdienā, liecina par konferences tematikas aktualitāti un lietderību.

Administratīvo tiesu atzara izveidošana Latvijas tiesu sistēmā ir sevi attaisnojusi. Piecos gados šis tiesu atzars ieņēmis stabilu vietu, izrādījies lietderīgs un profesionāls, par ko liecina administratīvo tiesu īpašā noslogotība,- uzrunā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, vērsdams uzmanību šīs problēmas risināšanas neiespējamībai, samazinot finansējumu tiesu sistēmai.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš atgādināja administratīvā procesa un administratīvo tiesu izveidošanas pamatmērķi, kas piecos gados palicis nemainīgs - aizsargāt cilvēku no valsts pārvaldes patvaļas. Jau pirmajā mēnesī pēc administratīvo tiesu izveidošanas kliedējās bažas, ka cilvēki nesapratīs un neizmantos šo procesu. Ministrs atzīmēja pozitīvos jauninājumus, ko Latvijas tiesu sistēmā ienesušas administratīvās tiesas, piemēram, rakstveida procesu, objektīvās izmeklēšanas principu, būtisku tiesas nolēmumu kvalitātes uzlabošanu, prejudiciālo jautājumu uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai, kā arī pieminēja faktu, ka Administratīvās apgabaltiesas ēka ir pirmā jaunuzceltā tiesas māja atjaunotajā Latvijā. Vienlaikus tieslietu ministrs atgādināja arī cerības, ka līdz ar administratīvo tiesu izveidošanu palielināsies sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai. Segliņš aicināja ikvienu tiesnesi padomāt, ko viņš kā tiesnesis varētu darīt, lai tiesas darbs būtu raitāks un process efektīvāks, kas arī palielinātu šo uzticēšanos.  

Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns pirms pieciem gadiem, kad tika veidots Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš atcerējās, ka nebija tā, ka būtu bijis jāsāk gluži tukšā vietā, jo bija vēsturiskā - Latvijas brīvvalsts pirmā posma Senāta pieredze - un arī Eiropas valstu pieredze. Tomēr nezināmā bija daudz, sabiedrībai bija ļoti vispārējs priekšstats par administratīvajām tiesībām un arī juristu aprindās bija neticība un pat skepse par šī tiesu atzara veidošanu. Viņš teica paldies nedaudzajiem entuziastiem, kas tomēr virzīja administratīvo tiesību iedzīvināšanu praksē, un atzīmēja piecus, viņaprāt, labos rezultātus. Proti, Administratīvā procesa likums ir izturējis laika pārbaudi un spējis nodrošināt iedzīvotāju interešu efektīvu aizsardzību; pilnīgi no jauna izveidotas trīs pakāpju administratīvās tiesas; augstā prasību latiņa administratīvajiem tiesnešiem un tiesnešu palīgiem; administratīvo lietu sagatavošanas un tiesas spriešanas gaitas, kā arī tiesu nolēmumu argumentācijas augstais profesionālais līmenis; administratīvais process ir veicinājis sabiedrības izpratni par privāttiesībām un cilvēktiesībām.

Arī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzsvēra, ka labākais vērtējums administratīvā procesa efektivitātei ir valsts pārvaldes darba stila maiņa, valsts un pašvaldības institūciju lēmumu kvalitātes uzlabošanās, kas pēdējos piecos gados neapšaubāmi notikusi. Departamenta priekšsēdētāja atzīmēja gan novitātes, kas nākušas līdz ar administratīvajām tiesām, gan grūtības, ko tām nācies pārvarēt. Administratīvajās tiesās ienāca augsti profesionāli kadri, taču bez tiesāšanas pieredzes, jaunajiem tiesnešiem bija strauji jāsāk darbs, turklāt pastiprinātā sabiedrības un ekspertu uzmanībā. Otrkārt, nav īstenojies mērķis par ātru tiesāšanās procesu. To, ka Administratīvajā rajona tiesā pagājušajā gadā ienākušas 4195 lietas, Administratīvajā apgabaltiesā 2515, bet Senātā 843 administratīvās lietas, V. Krūmiņa nosauca par tiesāšanās sprādzienu, līdz ar to uzsverot, ka sākotnējā tiesu noslogotības prognoze bijusi neprecīza. Kā otru iemeslu administratīvā procesa smagnējumam viņa minēja to, ka tam par pamatu izmantots civilprocess, kas tomēr nav bijusi pareizākā pieeja. „Taču administratīvo lietu skaita pieaugums nav un nevar būt slikts rādītājs, jo tas liecina par to, ka cilvēki aizvien vairāk apzinās savas tiesības un aizstāv tās. Slikti ir tas, ka tiesām nav kapacitātes tikt ar šīm lietām galā ātrā laikā,” uzsvēra V. Krūmiņa. Viņa minēja vairākus būtiskus jau pieņemtus grozījumus Administratīvā procesa likumā, kuru rezultātā tiesvedības procesam vajadzētu ritēt raitāk, kā arī citus administratīvo tiesu priekšlikumus procesa efektivizēšanai, piemēram, ieviešot elektronisko tiesu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm.

Tālākajā konferences gaitā uzmanība tika pievērsta administratīvo tiesu praksei piecos gados un dažādām šībrīža aktualitātēm. Referenti bija Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīte Briede un Jānis Neimanis, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Jānis Pleps, Latvijas Universitātes doktoranti Anita Kovaļevska un Māris Ruķers, Latvijas Policijas akadēmijas Kvalitātes vadības un kontroles nodaļas vadītājs Modris Žeivots un juristi Viktors Šadinovs un Edvīns Danovskis. Aizņemtības dēl konferences darbā nevarēja piedalīties Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele, taču viņas referātu konferences dalībnieki saņēma rakstiskā formā.

 

Administratīvā procesa likums stājās spēkā 2004.gada 1.februārī. Tas regulē valsts un privātpersonas publiski tiesisko attiecību īstenošanas kārtību no administratīvās lietas ierosināšanas iestādē līdz pat administratīvajam procesam tiesā un izpildei. Lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto tiesas kontroli administratīvajā procesā, vienlaikus tika izveidotas arī administratīvās tiesas, tostarp kā kasācijas instances tiesa – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Pirmais Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs bija Valerijans Jonikāns, pirmie senatori - Edīte Vernuša, Ilze Skultāne, Gunta Višņakova un Jautrīte Briede. Šobrīd Senāta Administratīvo lietu departamentā senatora pienākumus pilda astoņi senatori. Departamenta priekšsēdētāja ir Veronika Krūmiņa.

 

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211