Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments un tiesas Judikatūras nodaļa sagatavojusi tiesu prakses apkopojumu administratīvajās tiesībās „Faktiskās rīcības jēdziens – pazīmes un to interpretācija”. Tajā apskatītas vairākas iestādes faktiskās rīcības pazīmes, analizētas tās un apkopojuma beigās secinājumos apkopotas galvenās tēzes.

Šī pētījuma mērķis bija apkopot tiesu praksē izkristalizējušās atziņas par iestādes faktiskās rīcības jēdzienu, jo šis institūts tiesu praksē ir maz pētīts.

Apkopojuma pilns teksts pieejams tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā „Tiesu prakses apkopojumi”.

Senāta praksē faktiskās rīcības pazīmes ir šādas: tā ir rīcība (darbība vai bezdarbība), kuru veic iestāde publisko tiesību valsts pārvaldes jomā, tā ir adresēta individuālai personai, tai ir faktiskas sekas, tā nav administratīvs akts, tā ir vērsta uz āru un tai piemīt pabeigtības raksturs. Lai konkrētu iestādes rīcību varētu atzīt par tās faktisko rīcību, jākonstatē visas iepriekšminētās pazīmes.

Apkopojuma secinājumos norādīts, ka Administratīvā procesa likuma 89. pantā faktiskās rīcības skaidrojumā ietvertie vārdi „jebkura rīcība” nav interpretējami tādējādi, ka jebkas, ko iestāde dara ārpus administratīvā akta izdošanas, ir faktiskā rīcība.
Par iestādes faktisko rīcību netiek uzskatīta arī iestādes darbība vai bezdarbība privāto tiesību jomā, darbība iestādes iekšējās organizācijas ietvaros, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotās institūcijas vai tai īpaši pakļautās personas, politiskā darbība, kā arī kriminālprocesuālā un tiesas darbība (bezdarbība).

Par faktisko rīcību nevar uzskatīt procesu līdz iestādes iekšēja lēmuma pieņemšanai, jo tas ir iekšējs un tam trūkst galīgā noregulējuma raksturs.
Ja persona vērsusies tiesā ar pieteikumu par to, ka tai likumā noteiktā termiņā nav sniegta atbilde vai ka iestāde neizdod administratīvo aktu, administratīvo tiesu praksē atzīts, ka šāds pieteikums izskatāms kā pieteikums attiecīgi par iestādes faktisko rīcību vai administratīvā akta izdošanu.

Lai iestādes rīcību, kas personai rada tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, atzītu par faktisko rīcību, tās radītajām sekām (aizskārumam) jābūt tiešām – jākonstatē tieša, nevis pastarpināta cēloņsakarība starp iestādes rīcību un personai nodarīto tiesību aizskārumu.
Apkopojuma nobeigumā minēts, ka tiesām pamatā ir vienota izpratne par to, kādas obligātās pazīmes raksturo iestādes faktisko rīcību. Atsevišķas nekonsekvences vai kļūdas veidojas, tiesām analizējot un interpretējot šīs obligātās pazīmes konkrētās lietās, piemēram, analizējot, vai konkrētai iestādes rīcībai ir pabeigtības raksturs. Izpētīts, ka lielākās problēmas tiesām rodas, analizējot, vai konkrētai iestādes rīcībai atzīstams galīgā noregulējuma raksturs.

Pētījumā izteikts arī ierosinājums likumdošanas ceļā risināt jautājumu par īpašu izskatīšanas kārtību pieteikumiem par to, ka iestādes vilcinās izdot administratīvos aktus. Līdz ar to, ievērojot, ka Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas strādā pie administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijas izstrādes, ar šajā vispārinājumā ietvertajām atziņām šajā kontekstā būtu lietderīgi iepazīstināt arī Tieslietu ministriju.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Ilze Eida, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: ilze.eida@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211