1.janvārī spēkā stājušies vērienīgi Administratīvā procesa likuma grozījumi, kas skar arī tiesību normas, kas regulē pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļus. Grozījumi lielākoties ir veidoti, ņemot vērā tiesu praksē identificētās problēmas, un tie neskar pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu būtību un piemērošanas kritērijus. Līdz ar to administratīvo tiesu praksē veidotās atziņas, kas radītas pirms grozījumu pieņemšanas, ir aktuālas joprojām. Tās apkopotas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Judikatūras nodaļas kopīgajā tiesu prakses vispārinājumā „Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošana administratīvajā procesā tiesā”.

Administratīvā procesa likums paredz trīs pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļus: administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšanu un atjaunošanu, pagaidu noregulējumu un tiesas sprieduma nekavējošu izpildi. Administratīvā akta darbības apturēšana ir piemērojama, ja pieteikums ir par administratīvā akta atcelšanu. Savukārt pagaidu noregulējums parasti ir izmantojams, ja pieteikums ir par administratīvā akta izdošanu.

Senāta Administratīvo lietu departaments sadarbībā ar Judikatūras nodaļu izpētījis, kā šie līdzekļi tiek izmantoti administratīvajā procesā tiesā, un apkopojis svarīgākās administratīvo tiesu prakses atziņas. Apkopojumā ir konstatēti pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanas kritēriji un analizēta to piemērošana. Piemēram, apkopojumā ir norādīts, ka, lemjot par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu un pagaidu noregulējumu, vērtējami vieni un tie paši kritēriji, proti, objektīvais un subjektīvais kritērijs. Tāpat secināts, ka pagaidu aizsardzības līdzekļi nevar pārsniegt prasījuma robežas, proti, tie nevar iesniegties tādās tiesiskajās attiecībās, kuras tiesa nevērtēs, izskatot lietu pēc būtības.

Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir attaisnojami, ciktāl tie ir vērsti tieši uz nākotnē sagaidāmo spriedumu. Tāpat, ja administratīvajā procesā pieņemts starplēmums vai veikta starpdarbība pati par sevi būtiski aizskar pieteicēja intereses, uz attiecīgo starplēmumu vai starpdarbību attiecināmi pagaidu aizsardzības instrumenti. Taču tiesas lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekli nav saistošs tiesai, kad tā taisa spriedumu lietā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kuros lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekli ir pieņēmusi augstākas instances tiesa, blakus sūdzības kārtībā izlemjot šo jautājumu pēc būtības.

Tāpat apkopojumā ir secināts, ka pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanā līdz šim laikam ir izveidojušās jau trīs argumentācijas paaudzes. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka tiesai, skatot lietas par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļiem, vajadzētu izvairīties vienā lēmumā sapludināt dažādu argumentācijas paaudžu argumentus.

Vienlaikus apkopojums skar arī tādus jautājumus kā atkārtota lūguma iesniegšana par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu, kurā procesa stadijā šie līdzekļi ir piemērojami, sūdzības iesniegšanas iespēja par tiesas lēmumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa piemērošanu un citi jautājumi.

Turklāt no apkopojumā ietvertajām atziņām izriet, ka administratīvo tiesu praksē pieņemts, ka Administratīvā procesa likuma normas par administratīvā akta darbības apturēšanu nav attiecināmas uz vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu lēmumiem par administratīvā soda uzlikšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.panta kārtībā izskatāmajās lietās.

Virkne tiesu prakses atziņu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu bija izklāstītas jau Augstākās tiesas 2007.gada tiesu prakses vispārinājumā „Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā iekļauto tiesību normu interpretācija un piemērošana”. Tomēr arī 2008.gadā administratīvo tiesu praksē izteiktas jaunas atziņas par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Tāpat iepriekšējā apkopojumā nav aptverti visi jautājumi, kas attiecas uz pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Tādēļ jauna apkopojuma sastādīšana bija aktuāla.

Tiesu prakses vispārinājums „Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošana administratīvajā procesā tiesā” pieejams Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvajās tiesībās.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211