Tiesu statistikas dati liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesās, tai skaitā arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, pieaug strīdu skaits, kas saistīti ar izpildu rakstu izsniegšanu pēc šķīrējtiesu nolēmumiem. Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar Senāta Civillietu departamentu izanalizējusi tiesu praksi lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

Apkopojumā analizēti Senāta Civillietu departamenta spriedumi lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā Civilprocesa likuma 485. panta kārtībā, tas ir, pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora iesniegtajiem protestiem. Laika posmā no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlijam Senāts izskatījis 36 šādas lietas.

Vairākos spriedumos Senāts konstatējis procesuālos pārkāpumus pieteikumu pieņemšanā par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi – pieteikumam netiek pievienoti visi nepieciešamie dokumenti. Senāts vērš uzmanību, ka pieteikums rajona (pilsētas) tiesai par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei jāiesniedz tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas.

Senāts ir atcēlis tādus tiesas spriedumus, kurus taisot, tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 528. panta otrajā daļā noteikto, ka spēkā stājies šķīrējtiesas spriedumus kļūst galīgs, neapstrīdams un izpildāms. Ja parādnieks daļēji labprātīgi izpildījis spriedumu un piedzinējs lūdz izdot izpildu rakstu par nesamaksāto summu, tiesnesis drīkst izdot izpildu rakstu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi šajā daļā.

Tiesu prakses apkopojumā akcentēta trešo personu, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībnieks, interešu aizsardzība strīdos, kas saistīti ar nekustamo īpašumu šķīrējtiesas procesos. Šķīrējtiesu praksē ir gadījumi, kad divas personas noslēdz darījumu, kurā uzņemto saistību neizpildes rezultātā var rasties strīds par īpašuma tiesībām. Izskatot šos strīdus, šķīrējtiesām jāņem vērā, vai ar šķīrējtiesas procesu netiek aizskartas trešās personas (visbiežāk - hipotekārā kreditora vai laulātā) intereses un jāapsver jautājums par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu. Šķīrējtiesai jāvērtē noslēgto līgumu noteikumi un jālemj par strīda izšķiršanas iespējamību, bet, ja strīds izšķirts, pārkāpjot trešo personu tiesības, tiesnesim jāatsaka izpildu raksta izsniegšana.

No apkopotām lietām secināms, ka daudzi strīdi ir saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Jāņem vērā, ka šādu strīdu gadījumos ir jāvadās ne tikai no vispārējām tiesību normām par gribas izteikumu un prettiesīgi noslēgtajiem līgumiem, kas ietvertas Civillikumā, bet arī no speciālām tiesību normām, kuras satur Patērētāju tiesību aizsardzības likums un citi normatīvie tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzību. 2008. gada 19. jūnijā pieņemtajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā norādīts, ka tiesnesis, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Tas nozīmē, ka tiesnesim, lemjot par izpildu raksta izsniegšanu vai neizsniegšanu pēc šķīrējtiesas sprieduma un konstatējot, ka strīda dalībnieks ir patērētājs, ir jāvērtē ne tikai patērētāja tiesību aizskārums attiecībā uz šķīrējtiesas klauzulu, bet arī citi, iespējami netaisnīgie līguma noteikumi. Konstatējot netaisnīgus līguma noteikumus, tiesneša lēmumā par to jābūt atbilstošai motivācijai. Gadījumā, ja gan šķīrējtiesa, gan tiesnesis, izdodot izpildu rakstu, vērtējuši līguma noteikumu atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām un nav konstatējuši tā pārkāpumu, nav pamata uzskatīt, ka patērētāja tiesības tikušas aizskartas.

Analizēts arī līgumsoda samērīguma jautājums šķīrējtiesas procesā. Šķīrējtiesai jāvērtē pušu noslēgtā līguma noteikumi attiecībā uz pielīgtā līgumsoda apmēra atbilstību Civillikuma 1. pantā ietvertajam labas ticības principam, katrā konkrētā gadījumā ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus. Ja, izšķirot strīdu, jāpiemēro Latvijas likumi, jāvadās pēc vispārējās jurisdikcijas tiesu prakses un Senāta pozīcijas šajā jautājumā.

Senāts izskata tikai tās lietas, kurās pirmās instances tiesa ir apmierinājusi pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi un šāds rajona (pilsētas) tiesas nolēmums saskaņā ar Civilprocesa likuma 535.pantu stājies spēkā nekavējoties un nav pārsūdzams. Senāts neizskata tās lietas, kurās pieteikums ir noraidīts un pieteicēja blakus sūdzība tiek izskatīta apelācijas instances tiesā. Tādējādi apgabaltiesa ir galīgā tiesu instance jautājumu izlemšanā par šķīrējtiesas nolēmumu izpildi, un apgabaltiesas lēmumi, kas stājušies spēkā, ir uzskatāmi par judikatūras sastāvdaļu, kas arī būtu jāņem vērā.

 

Ar pilnu tiesu prakses apkopojumu var iepazīties www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesībās

Apkopojumu skatīt šeit

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211