„Latvijas tieslietu sistēmā strādājošie nav lutināti ar atzinībām. Daudziem jaundibinātā Goda zīme ir pirmā un vienīgā atzinība daudzajos gadu desmitos, kas strādāti Latvijas tieslietu sistēmā. Gandarī, ka starp pirmajiem šī apbalvojuma saņēmējiem ir arī Augstākās tiesas tiesneši,” Latvijas Republikas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas pasākumā atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas svinīgajā pasākumā, kas notika 7. novembrī Dailes teātrī, šogad pirmo reizi 49 tieslietu sistēmas darbiniekiem tika pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Apbalvojumu saņēma arī 16 bijušie un tagadējie Augstākās tiesas tiesneši. I pakāpes Goda zīme piešķirta neatkarīgās Latvijas Augstākās tiesas pirmajam priekšsēdētājam Gvido Zemribo, bijušajam Senāta Civillietu departamenta senatoram Imantam Fridrihsonam, bijušajai Senāta Administratīvo lietu departamenta senatorei, tagad Sūdzību izskatīšanas nodaļas konsultantei Guntai Višņakovai, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājam Gunāram Aigaram un Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam Pāvelam Gruziņam un Senāta Civillietu departamenta senatoram Kalvim Torgānam. Ar II pakāpes Goda zīmi apbalvots bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tagad Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns, Senāta Krimināllietu departamenta senatore Valda Eilande un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns. III pakāpes Goda zīmi saņēma Civillietu tiesu palātas tiesnese Aiva Zariņa, Krimināllietu tiesu palātas tiesneši Ausma Keiša un Eduards Pupovs, bijusī Senāta Civillietu departamenta senatore Rita Saulīte, bijušie Senāta Krimināllietu departamenta senatori Fricis Jaunbelzējs un Georgijs Kuzņecovs un bijusī Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Leontīne Plūksna.

Gandarījumu par darba novērtējumu pauda arī paši apbalvotie. Gunta Višņakova atzina, ka 50 gadi, ko viņa nostrādājusi dažādos ar tieslietām saistītos amatos, bijuši interesants laiks un viņai esot veicies ar labiem vadītājiem. Ausma Keiša, pateicoties par apbalvojumu, teica: „Gods kalpot Latvijai un Augstākajai tiesai”. Valerijans Jonikāns nedomā, ka ir strādājis vairāk un smagāk nekā citi kolēģi, tomēr ir gandarīts, ka ir starp pirmajiem jaunā tieslietu sistēmas apbalvojuma saņēmējiem. Andris Guļāns domā, ka tiesu sistēmā strādājošo ikdienas darbs nav viegls, tādēļ vajadzīgi gan šādi svētki, gan apbalvojumi. Savukārt Kalvis Torgāns, kurš par tiesnesi strādā salīdzinoši nesen, bet ilgus gadu desmitus bijis jauno juristu skolotājs un zinātnieks, izteica cerību, ka svētku pasākumā bieži minētie vārdi „zinātne” un „judikatūra” un arī viņam piešķirtais apbalvojums varētu norādīt uz zināmu pagriezienu, atzīstot, ka zinātne kļūst par tiesu sistēmas sastāvdaļu.

Uz Latvijas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas svinīgo pasākumu bija aicināti Tieslietu ministrijas darbinieki, bijušie tieslietu ministri un valsts sekretāri, tiesneši, prokurori, brīvo juridisko profesiju pārstāvji – advokāti, tiesu izpildītāji un notāri, un citi viesi.

Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidents savā uzrunā atzīmēja, ka 90 gadi ir pietiekams laiks, lai varētu vērtēt gan Latvijas tieslietu sistēmas briedumu, gan kvalitāti, gan spēju sekot līdzi laika un sabiedrības attīstības radītajām pārmaiņām. 90 gadus atpakaļ Eiropas kartē radās jauna valsts - Latvija, kuras viens no pirmajiem un neatliekamajiem uzdevumiem bija izveidot tiesu sistēmu. Tāds pats uzdevums bija arī 1990. gadā atjaunotajā Latvijas valstī. "Viens no svarīgajiem tieslietu sistēmas uzdevumiem joprojām, tāpat kā pirms 90 gadiem, ir tiesību normu jaunrade un labas tiesu prakses veidošana. Vēl svarīgāk ir apsteigt šodienu - radīt un kopt tiesisko domu. To, ko saucam par likuma garu, jēgu un mērķi. Esmu vairākkārtīgi teicis, ka tiesiska valsts nevar pastāvēt bez taisnīgas tiesas," sacīja Valsts prezidents. Atbildība par tieslietu sistēmas pilnveidošanu ir jāuzņemas visiem tās posmiem - tiesnesim, prokuroram, advokātam, notāram. Taču neapšaubāmi liela atbildība par tieslietu sistēmas attīstības nodrošināšanu gulstas uz valsti - tieslietu ministru, valdību, likumdevēju, uzskata prezidents.

Uzrunas svētku pasākumā teica arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Pasākuma dalībnieki noskatījās īsfilmu „Latvijas Republikas Tieslietu sistēma 1918 – 2008” un saņēma bukletu ar tādu pašu nosaukumu.

Tieslietu sistēma ir tikai dienu jaunāka par Latvijas valsti. 1918. gada 19. novembrī ministru prezidents Kārlis Ulmanis uzaicināja Ministru kabinetā par tieslietu ministru zvērinātu advokātu Pēteri Juraševski un par viņa biedru zvērinātu advokātu Eduardu Strautnieku. 1918. gada 6. decembrī Pagaidu valdība pieņēma „Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”, kas ir tieslietu resora un visu tiesu darbības pamatlikums. Savukārt augstākās tiesu instances – Latvijas Senāta – dibināšanas diena ir 1918. gada 19. decembris.


 

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211