Tiesnešu darba atalgojuma sistēmai jābūt noteiktai likumā „Par tiesu varu”, nevis iekļautai vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā – teikts Augstākās tiesas 8.oktobra ārkārtas plēnuma lēmumā. Augstākās tiesas tiesneši apzinās nepieciešamību valsts ekonomiskās krīzes situācijā samazināt tiesu varai atvēlēto finansiālo nodrošinājumu, taču tiesnešu atalgojums nav mehāniski pielīdzināms ierēdņu amata atlīdzībai, jo būtiski atšķiras viņu funkcijas, kā arī darbību regulējošie pamatprincipi.

Augstākā tiesa iebilst pret to, ka gan tiesnešu atalgojuma sistēmas izmaiņas, gan jautājums par Augstākās tiesas budžetu tiek skatīts slēgtās Ministru kabineta sēdēs bez tiesas pārstāvju piedalīšanās. Plēnums atzina, ka algu likumprojekta publiska nepieejamība neatbilst tiesiskas valsts principiem un ir pretrunā ar Valdības deklarāciju.

Plēnums aicina respektēt tiesu varas neatkarību un nodrošināt Augstākās tiesas budžeta finansu analīzi tādā pašā procedūrā, kāda noteikta Saeimas budžeta analīzei. Tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatā ir triju neatkarīgu valsts varas atzaru – likumdošanas varas, izpildu varas un tiesu varas – neatkarība un līdzsvars. Nav pieļaujama situācija, ka tiesu varas finansējums ir atkarīgs no pārējo varas atzaru labvēlības.

Atklājot plēnumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vērsa uzmanību, ka tiesnešu kopsapulce tiek sasaukta, lai paustu savu attieksmi pret budžeta veidošanas principiem, nevis lai iebilstu pret algu samazinājumu. „Mums ir bažas, ka šajā krīzes situācijā tiek apdraudēta ne tikai katra sabiedrības locekļa labklājība, bet sabiedrības intereses kopumā. Nepārdomāti, ne līdz galam izsvērti lēmumi apdraud vienu no sabiedrības indivīda pamattiesībām – aizstāvēt savas intereses taisnīgā, efektīvā tiesā,” norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzsvēra, ka jebkādas problēmas ar atalgojuma lielumu nevar būt pamats, lai grautu Satversmē noteikto varas dalīšanas principu.

Uz plēnumu bija aicināts arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Ārkārtas plēnumā piedalījās 35 Augstākās tiesas tiesneši. Par atsevišķiem rezolūcijas punktiem tika diskutēts un tie mainīti, bet kopumā Augstākās tiesas ārkārtas plēnuma lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Plēnuma lēmums nosūtīts Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru prezidentam, finanšu ministram, tieslietu ministram, ģenerālprokuroram, Satversmes tiesas priekšsēdētājam.

 

Augstākās tiesas 8.oktobra ārkārtas plēnuma lēmums „Par Augstākās tiesas budžeta veidošanas principiem”


Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211