Ir divi galvenie iemesli, kādēļ prokuroru protesti tiek noraidīti gan apelācijas instances tiesā, gan kasācijas instances tiesā – secināts Augstākās tiesas veiktajā tiesu prakses apkopojumā. Šie iemesli ir Kriminālprocesa likuma normās ietverto prasību neievērošana pirmstiesas kriminālprocesā un protestam izvirzīto prasību neievērošana.

Pētījumā secināts, ka Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumi sastopami jau pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, kad tiek iegūtas un nostiprinātas ziņas par faktiem, kas tiks izmantoti kā pierādījumi tiesā. Piemēram, nav ievērotas Kriminālprocesa likuma normas konkrētu izmeklēšanas darbību laikā – uzrādīšanā atpazīšanai, nopratināšanā pirms uzrādīšanas atpazīšanai, kratīšanā, mantas aprakstīšanā, 16 gadu vecumu nesasnieguša liecinieka nopratināšanā, nav ievērotas Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības neliecināt. Prokurora protestu tiesai nākas noraidīt, ja lietas apstākļi noskaidroti nepilnīgi un nepareizi novērtēti, lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības norādīti pretrunīgi noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, ja ir nepilnības apsūdzības formulējumā un nav norādīti konkrēti pārkāpumi. Tiesa konstatējusi, ka procesuālas dabas dokumenti tiek iesniegti kā apsūdzētā vainas pierādījumi, kļūdaini tulkotas Krimināllikuma Sevišķās daļas normas, kā arī persona nepamatoti atzīta par cietušo vai kriminālprocess uzsākts nepamatoti.

Tiesu prakses apkopojumā secināts arī, ka pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas sēdē prokurors neizmanto savas tiesības un vai nu neveic, vai likuma prasībām neatbilstoši veic savu pienākumu – virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē.

Otrs raksturīgākais prokurora protestu noraidīšanas iemesls ir protestam izvirzīto prasību neievērošana. Kā rāda vispārinājumā ietvertā analīze, lielākā daļa 2010. un 2011. gadā iesniegto protestu tikuši noraidīti, jo tiesa atzinusi, ka apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, tās lēmums ir tiesisks un pamatots, un protestā izteiktajai norādei uz Kriminālprocesa likuma pārkāpumu ir formāls raksturs, jo pēc būtības apstrīdēts tiesas atzinums par lietas faktiskajiem apstākļiem un pierādījumu vērtējums. Noraidot protestu, tiesa nereti konstatējusi, ka norādes protestā nav argumentētas, kasācijas protestā nav izklāstīti tādi argumenti, kas būtu par pamatu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai, norādot uz normu pārkāpumu, prokurors vēlējies panākt pierādījumu atkārtotu izvērtēšanu kasācijas instances tiesā un panākt nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ.

Konstatēti vēl citi pārkāpumi apelācijas un kasācijas protestu saturā.

Augstākās tiesas apkopojumā analizēti 244 tiesu nolēmumi, 56 apelācijas protesti un 94 kasācijas protesti, kas iesniegti 2010. un 2011. gadā. Konstatējot, ka samērā liels ir tādu protestu skaits, kuri atzīti par neatbilstošiem Kriminālprocesa likuma prasībām un tādēļ tiesas nolēmuma tiesiskuma pārbaude kasācijas instancē atteikta, analizētas 35 krimināllietas, kas ļāva pilnīgāk noskaidrot iemeslus atteikumam pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā.

Vispārinājumā sniegts Kriminālprocesa likuma normu vispārīgs izklāsts, kas attiecas uz apelācijas protestu un kasācijas protestu iesniegšanu un izskatīšanu, kā arī detalizēti analizēti iesniegtie protesti. Analizēti gan tādi protesti, kurus kasācijas instances tiesa ir apmierinājusi, gan tādi, kuri atzīti par neatbilstošiem Kriminālprocesa likuma prasībām, tāpat analizēti kasācijas protesti, kas iesniegti par attaisnojošiem apelācijas instances tiesu nolēmumiem, apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā noraidītie protesti. Analizēti protesti, kas iesniegti par vienošanās procesā pieņemtu spēkā nestājušos pirmās instances tiesas nolēmumu, kā arī gadījumi, kad ticis skarts jautājums par izmaiņām celtajā apsūdzībā.

Tiesu prakses apkopojumu veikusi juridisko zinātņu maģistre Aija Branta sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu un Senāta Krimināllietu departamentu.

 

Apkopojumu „Tiesu prakse, izskatot prokurora protestus apelācijas un kasācijas kārtībā” skatiet Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesības

Tiesu prakses apkopojumu skatiet šeit.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211