Nekustamais īpašums ir uzskatāms par abu laulāto kopīgu mantu, ja īpašuma tiesības uz to ir iegūtas laulības laikā un kad abiem laulātajiem pastāvējusi kopīga saimniecība, jo ir pamats uzskatīt, ka īpašuma iegādei nepieciešamie līdzekļi ir ņemti no ģimenes kopējā budžeta, kurā ieguldījumu atbilstoši attiecīgā brīža iespējām ir devuši abi laulātie: viens laulātais – audzinot bērnus un nodarbojoties ar mājsaimniecību, bet otrs laulātais – strādājot algotā darbā.

Tas ir viens no pamata secinājumiem Augstākās tiesas veiktajā tiesu prakses apkopojumā par laulāto kopīgas mantas dalīšanu.

Pētījums iever tiesu prakses analīzi un izpēti laika periodā no 2007. gada līdz 2012. gada I pusgadam, izpētot tiesas spriedumus, kas kasācijas kārtībā pārsūdzēti Senātā. Netiek analizēti jautājumi, uz kuriem atbildes līdzīgās lietās jau var atrast Senāta nolēmumu apkopojumos par iepriekšējiem gadiem.

Pētījumā aplūkotas laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Pētāmajos tiesas spriedumos nav bijuši strīdi, kas izriet no laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām. Pārsvarā analizējamos tiesu spriedumos tiek lūgts atzīt mantu, kas publiskajos reģistros reģistrēta uz viena laulātā vārda, par abu laulāto kopīgu mantu, kā arī atsevišķos spriedumos lūgts atzīt mantu par viena laulātā atsevišķu mantu.

Pētījumu veikusi juridisko zinātņu doktore Ingmara Bergmane sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu un Judikatūras nodaļu.

Pētījums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses pētījumi/ Civiltiesībās

Skatiet šeit

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211