Lai nodrošinātu efektīvāku naudas piedzīšanu kriminālprocesa ietvaros, kā arī lai saskaņotu tiesu praksi, Augstākā tiesa (AT) nosūtījusi Saeimas Juridiskajai komisijai ierosinājumu veikt grozījumus Kriminālprocesa kodeksa 360.panta 6.daļā, paredzot tajā normu, ka tiesa izsniedz izpildrakstu piedzinējam pēc viņa pieprasījuma. Ja tiesa notiesājusi likumpārkāpēju nosacīti un uzlikusi viņam pienākumu novērst radīto kaitējumu noteiktā termiņā, izpildraksts piedzinējam būtu jāsaņem pēc tiesas spriedumā noteiktā termiņa notecējuma, proti, ja persona pilnīgi vai daļēji nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu.

KPK 360.panta 7.daļu AT ierosina izteikt šādā redakcijā: “Tiesa izsniedz piedzinējam izpildrakstu uz viņa lūguma pamata”. Līdzīgi jāformulē Kriminālprocesa likuma projekta 522.panta 4.daļa.

Šādu lēmumu AT pieņēma, apkopojot tiesu praksi Krimināllikuma 55.panta 6.daļas 1.punkta piemērošanā, kas nosaka, ka notiesājot nosacīti, tiesa var uzlikt notiesātajam noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa kodeksa 307. un 360.pantu, tiesai, taisot notiesājošu spriedumu, ir pienākums izlemt civilprasības jautājumu, ievērojot civilprasības pamatu un apmēra pierādīšanu, pilnīgi vai daļēji apmierināt celto civilprasību vai to noraidīt.

Gadījumā, kad tiesa secina, ka civilprasība ir pamatota, bet vainīgais noziedzīgā nodarījumā var būt notiesāts nosacīti, pastāv divi ceļi piedziņas realizēšanai: tiesa lemj par naudas piedzīšanu, bet, atsaucoties uz KL 55.panta sestās daļas 1.punktu, uzliek nosacīti notiesātajam pienākumu noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu. Otrs veids - ja tiek nolemts piedzīt no nosacīti notiesātā noteiktu naudas summu, neatsaucoties uz KL 55.panta sestās daļas 1.punktu, tiesa izraksta izpildrakstu un nosūta to izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas.

Ja tiesa nolēmusi apmierināt civilprasību un piedzīt no nosacīti notiesātā naudas summu, neformulējot to kā KL 55.panta sestās daļas 1.punktā paredzēto pārkāpumu, par to tiek informēts tiesu izpildītājs, kas likumā paredzētajā kārtībā veic naudas piedzīšanu un nodarītā kaitējuma neatlīdzināšana šajā gadījumā nav pamats nosacītās notiesāšanas atcelšanai, piespriestā kriminālsoda izpildei vai pārbaudes laika pagarināšanai.

Tiesu praksē nereti abas procedūras tiek jauktas – ar tiesas spriedumu nosacīti notiesātajai personai ir uzlikts pienākums noteiktā laikā novērst radīto kaitējumu, izlemts jautājums par naudas piedzīšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam tiek sūtīts izpildu raksts par naudas piedzīšanu.

Vispārinājumā izteikti konkrēti priekšlikumi tiesām, kādā gadījumā ir lietderīgi uzlikt personai KL 55.panta 6.daļas 1.punktā paredzēto pienākumu. Gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka notiesātais labprātīgi pārbaudes laikā veiks vai varēs veikt nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī lai stimulētu viņu to darīt, tiesai ir vērst atsaukties uz KL 55.panta 6.daļas 1.punktu un uzlikt pienākumu noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu, brīdinot viņu, ka pienākuma neizpildīšanas gadījumā piespriestais sods tiks izpildīts reāli. Savukārt gadījumos, kad nosacīti notiesātajam ir finanšu līdzekļi vai manta, uz kuru var vērst piedzīšanu, kā arī gadījumos, kad tiesa uzskata, ka nosacīti notiesātais nevarēs izpildīt KL 55.panta sestās daļas 1.punktā paredzēto pienākumu, lietderīgāk ir atturēties no tā noteikšanas, nosakot spriedumā vispārējo naudas piedzīšanas kārtību.

Neatkarīgi no izvēlētās procedūras, sprieduma rezolutīvajā daļā ir jānorāda, kā izlemta civilprasība.

Vispārinājuma izstrādes autori uzskata, ka KPK 360.pantā paredzētā izpildraksta sūtīšanas kārtība nav lietderīga vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā uzlikto pienākumu, tiesu izpildītājam nav tiesību veikt naudas piedzīšanu, pirms ir notecējis pienākumu izpildes laiks. Otrkārt, gadījumā, kad persona ir pilnīgi uzticējusi tai uzlikto pienākumu, nav pamata veikt naudas piedzīšanu. Treškārt, ja nosacīti notiesātais daļēji izpildījis uzlikto pienākumu, atbilstoši jāsamazina piedzenamā naudas summa.

Tiesu prakses apkopojumu veica AT Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļa sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu. Vispārinājums nosūtīts Ģenerālprokuroram, Tieslietu ministrei, Valsts policijas priekšniekam, Saeimas juridiskajai komisijai un Tiesu administrācijai nosūtīšanai visām tiesām. Tāpat vispārinājuma rezultāti apspriesti AT organizētajā seminārā apgabaltiesu tiesnešiem.

Vispārinājums atrodams Augstākās tiesas mājas lapa www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesībās.

 

Autors: Baiba Kataja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīdze - sabiedrisko attiecību konsultante, tālrunis: 7020395

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 9223943