Nepieņemama ir izpildvaras un likumdevēja varas izmantotā prakse būtiskus grozījumus likumos veikt bez pietiekamām diskusijām, neuzklausot un neņemot vērā tiesu viedokli – Augstākās tiesas plēnumā norādīja gan Augstākās tiesas tiesneši, gan ģenerālprokurors.

„Būtiski, taču neizdiskutēti priekšlikumi grozījumos likumos tiek iesniegti uz trešo lasījumu. Tā tas bija saistībā ar Administratīvā procesa likumu un tādus mēs arī redzam pašlaik iesniegtus likumā „Par tiesu varu”,” norādīja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Senatore uzsver, ka šādi neizdiskutēti grozījumi bieži vien harmoniski neiekļaujas likumu sistēmā, nav saskaņoti, un beigu beigās nesasniedz, iespējams, labi gribēto mērķi, bet rada nevajadzīgu saspīlējumu, pārpratumus un piemērošanas problēmas.

V.Krūmiņa aicina ļoti piesardzīgi šobrīd izturēties arī pret priekšlikumiem steigā un nepārdomāti pieņemt lēmumus, kas saistīti ar tiesu instanču skaita samazināšanu administratīvajā procesā. Vēl nav zināmi rezultāti apjomīgam Valsts kancelejas pasūtītam pētījumam, kurā citstarp būs aplūkots jautājums par tiesu instanču skaita samazināšanas iespējām un tās iespējamām sekām. Senatores atzina, ka jau patlaban vajagot būt speciālistam, lai vispār saprastu, kura administratīvā lieta kādā procesā jāizskata. Ņemot vērā Latvijas tiesisko situāciju un sabiedrības neuzticēšanos valsts pārvaldei un tiesu varai, tiesu instanču skaita samazināšana nozīmētu arī tiesiskuma kontroles samazināšanu,- norāda Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja.

Uz nepietiekamu likumdevēja un izpildu varas komunikāciju ar Augstāko tiesu likumdošanas procesa gaitā norādīja arī Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš, kurš ir Senāta Civillietu departamenta pārstāvis Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā. Senators norāda, ka, pirmkārt, darbam darba grupā būtu jābūt konstruktīvam, nevis plašai diskusiju vietai par dažādiem jautājumiem. Tiesnešiem, kuru tiešā darba slodze ir ļoti liela, nav iespējams pavadīt vairākas stundas bezrezultatīvās diskusijās.

Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, kurš arī ir Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas loceklis, tāpat norādīja, ka nav skaidrs, kāds ir šīs darba grupas procesuālais statuss likumdošanas procesā – vai tā ir problēmu meklētāja,procesa virzītāja vai likumprojekta slīpētāja, un kāda ir tiesnešu loma šajā procesā.

Otrkārt, kā norādīja senators A.Laviņš, jautājumos par grozījumiem, kas tieši skar Augstākās tiesas Senāta vai tiesu palātu darbu, būtu jāprasa oficiāls Augstākās tiesas viedoklis, un tas jāņem vērā. Viedokļu apmaiņās, kas notiek darba grupās, viena senatora kā Augstākās tiesas pārstāvja viedoklis paliek mazākumā un likuma grozījumos neatspoguļojas.

Senators minēja Valsts prezidenta neizsludinātos un otrreizējai caurlūkošanai Saeimai atgrieztos grozījumus Civilprocesa likumā, kuri paredz, ka tikai Jelgavas pilsētas tiesa izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ka šo tiesas nolēmumu pārsūdzības instances būs nevis apgabaltiesa, bet Senāts. Ar šiem likuma grozījumiem, tāpat kā ar iepriekšējiem, kas noteica maza apmēra lietu izskatīšanu tikai divās instancēs, atslogota tiek apelācijas instance, bet darba apjoms pieaug Senāta Civillietu departamentam. Pirms grozījumu pieņemšanas bija jāizvērtē, vai mērķis paātrināt lietu izskatīšanu šādā ceļā tiks panākts, un šajā jautājumā bija jāuzklausa Augstākās tiesas viedoklis. „Darba grupā pārsvaru gūst ministrijas darbinieku viedoklis. Ja uzklausītu senatoru sapulces viedokli, argumenti un, iespējams, rezultāti būtu citādi,” norāda A.Laviņš.

Arī Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs savā ziņojumā norādīja, ka lietu izskatīšana, apejot apelāciju, ir apšaubāms risinājums. Tas vērsts it kā uz ātrāku tiesas procesa rezultāta sasniegšanu un apelācijas instances tiesu atslogošanu, taču tas noticis uz kasācijas instances tiesas rēķina, palielinot saņemto lietu skaitu. Kasācijas instancē nonāk lietas, kurās trūkumi un nepilnības būtu bijis iespējams novērst apelācijas instances tiesā un pielikt punktu tiesvedībai. Kasācijas instance to izdarīt nevar, jo, konstatējot būtiskus pārkāpumus, spriedums ir jāatceļ un lieta jānodod jaunai izskatīšanai. Tādējādi ieguvums no šīs jaunās procesuālās kārtības ir apšaubāms. Senātam vajadzētu lemt tikai nozīmīgus un principiālus jautājumus vienveidīgas tiesu prakses veidošanai, uzskata Civillietu departamenta priekšsēdētājs.

Uz to, ka grozījumi likumos, kas iepriekš nav pietiekami izdiskutēti un izsvērti, rada problēmas, norādīja arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kā piemēru minot grozījumus likumā „Par tiesu varu” par tiesnešu kvalifikācijas klašu sistēmas aizstāšanu ar piemaksām, kas joprojām nedarbojas. Ģenerālprokurors pauda bažas arī par problēmām, ko radīs apjomīgo Krimināllikumu grozījumu, ar ko Latvijā mainīta sodu sistēma, piemērošana praksē ar 1.aprīli, kad tie stāsies spēkā. Nav laikus domāts par vienotu prokuroru, advokātu, tiesnešu apmācību un vienotas izpratnes veidošanu par likuma normu piemērošanu,- norāda ģenerālprokurors.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, rezumējot izteiktos viedokļus, secināja, ka likumdošanas process, kā tas šobrīd tiek veidots, liecina ne tikai par komunikācijas trūkumu starp izpildvaru un tiesu varu, bet gan mērķtiecīgu izpildvaras rīcību savu mērķu īstenošanā, nerēķinoties ar tiesu varas viedokli. Priekšsēdētājs minēja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kuros uz 3.lasījumu Saeimā pēkšņi, bez Tieslietu padomes viedokļa uzklausīšanas parādījās priekšlikumi par izmaiņām tiesu priekšsēdētāju funkcijās, atbildībā un pilnvaru termiņos.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs apliecināja gan Augstākās tiesas, gan Tieslietu padomes gatavību savas kompetences ietvaros aktīvi piedalīties likumdošanas procesos un aicināja Augstākās tiesas tiesnešus nebūt pasīviem novērotājiem un kritizētājiem, bet formulēt un virzīt savus priekšlikumus.

Uzklausot Augstākās tiesas plēnumā izskanējušos pārmetumus un priekšlikumus likumdošanas procesu virzībā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzina, ka šobrīd izpildvara un tiesu vara dzīvo it kā atsevišķās slēgtās telpās, un nav izdevies no tām sanākt kopā un meklēt konstruktīvus risinājumus tiesu darba problēmām.

Judikatūras nodaļas vadītājs, Augstākās tiesas Goda tiesnesis Pāvels Gruziņš izteica priekšlikumu, ka sadarbībai ar Saeimas komisijām Augstākajā tiesā būtu jāveido atsevišķu institucionālu amatu, līdzīgu parlamentārā sekretāra amatam ministrijās. Ņemot vērā Augstākās tiesas tiesnešu lielo slodzi tiešajā darbā lietu izskatīšanā, šis tiesas „parlamentārais sekretārs” varētu būt Judikatūras nodaļas sastāvā vai arī darboties tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā.

22. februārī notika Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kurā tika analizēts Augstākās tiesas darbs aizvadītajā gadā un iezīmētas turpmākās darbības perspektīvas.

 

Vairāk par Augstākās tiesas plēnumu skatiet arī šeit:

Augstākās tiesas plēnumā norāda uz tiesas darba pārslodzi

Augstākā tiesa aicina uz savstarpēju varas institūciju toleranci

Augstākās tiesas plēnumā norāda uz zvērināta advokāta institūta ieviešanas nepieciešamību

Senāta Krimināllietu departaments: procesa virzītājiem grūtības rada apsūdzības formulēšana nodokļu lietās un būtiska kaitējuma noteikšanā

 

 Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211