Augstākās tiesas tiesnešu un tiesnešu palīgu tikšanās ar Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingu Reini 27. aprīlī bija profesionāla saruna par problēmām saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) izskatītajām un tiesvedībā esošajām lietām pret Latviju. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda: kaut arī viedokļi ne vienmēr sakrita, saruna kopumā bija konstruktīva un iezīmēja problēmas, kas ir ne tikai tiesu darba nepilnības, bet kuru risināšanā vajadzīga arī likumdevēja un izpildu varas līdzdalība. Diskusijā gūtās atziņas būs noderīgas tiesas turpmākajā darbā.

Valdības pārstāve nerunāja par tiesu spriedumu būtību, kas ir ECT izvērtēšanas kompetence, bet par procesuāliem jautājumiem, kas arī ir viens no iemesliem vairākām Latvijas zaudētām lietām ECT, piemēram, par tiesas sēžu nozīmēšanu, aicinājumiem uz tiesu, tiesas sēžu protokoliem kasācijas instancē, spriedumu argumentāciju. Augstākās tiesas tiesneši norādīja, ka vairākos gadījumos problēmu rada Latvijas likumu nesakritība ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas nosacījumiem, tādēļ tas būtu likumdevējam risināms jautājums. Piemēram, Civilprocesa likums neparedz tiesas sēžu protokolēšanu kasācijas instancē, kas ir viens no pārmetumiem Latvijai.

Augstākās tiesas pārstāvji norādīja uz ECT izskatāmo lietu materiālu, tai skaitā valdības pārstāvības informācijas un dokumentu ierobežoto pieejamību, kas liedz iespēju tiesnešiem iepazīties ar aktuālajām lietām pret Latviju. Augstākās tiesas pārstāvji norādīja, ka Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums balstīts uz lietām, kas Latvijas tiesās skatītas pat pirms desmit un vairāk gadiem, savukārt valdības pārstāve atzīmēja, ka vairākas problēmas, kas bija aktuālas pirms desmit gadiem, ir sūdzību iemesls arī šobrīd.

Sarunas gaitā tika aktualizēts jautājums par tiesnešu un tiesas atbildību par ECT konstatētiem pārkāpumiem, kas pieļauti lietas iztiesāšanas gaitā. Valdības pārstāve neminēja konkrētus tiesnešu uzvārdus un norādīja, ka viņa aktualizējusi šo jautājumu nolūkā rosināt tiesu sistēmas reakciju uz nepilnībām un kļūdām tiesnešu darbā, nevis panākt konkrētu tiesnešu sodīšanu.

27. aprīļa tikšanās pēc Augstākās tiesas aicinājuma notika, lai nepastarpināti uzklausītu valdības pārstāves situācijas raksturojumu, kas pausts Ministru kabineta 28. marta sēdē izskatītajā Ārlietu ministrijas ziņojumā „Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas izskatītajām lietām, kurās iesniedzēju sūdzību pamatā ir bijušas nacionālo tiesu darbības nepilnības” un pēc tam publiskajā telpā izskanējušo tiesu un tiesnešu darba kritiku. Taču, kā atzīmē Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, šī tikšanās nav ārkārtējs notikums, jo Augstākās tiesas tiesneši regulāri tiekas gan ar ECT tiesnesi no Latvijas Inetu Ziemeli, gan valdības pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un cilvēktiesību jautājumu analīzei Augstākā tiesa uzmanību pievērš arī ikdienā. Šiem jautājumiem būs veltīta arī Augstākās tiesas organizētā konference „Nacionālo Augstāko tiesu loma cilvēktiesību aizsardzībā” 2. maijā, kurā piedalīsies Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas Augstāko tiesu tiesneši un šo valstu tiesneši Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211