Jau otrā Eiropas tiesnešu un prokuroru grupa mācību projekta ietvaros apmeklēja Augstāko tiesu. 24. oktobrī tiesneši no Spānijas, Austrijas, Itālijas, Polijas un prokurori no Beļģijas un Rumānijas tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Aigaru un izjautāja par Latvijas tiesu sistēmu un Augstākās tiesas vietu tajā.

G. Aigars stāstīja par Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmu, kurā Augstākā tiesa veic divas funkcijas: apelāciju tiesu palātās un kasāciju Senātā. Šī kārtība viesiem likās diskutējama, jo daudzās valstīs Augstākā tiesa ir tikai kasācijas instance. G. Aigars skaidroja, ka arī Latvijā par to daudz diskutēts jau kopš 2002. gada, kad sāka izstrādāt jauno Tiesu iekārtas likumprojektu, kurš tā arī piecus gadus tiek diskutēts.

Jautājumi bija par tiesnešu atlasi un karjeras iespējām Latvijā. Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase, kas nozīmē 10 – 15 gadu tiesneša darba stāžu, kā arī persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā. Citādi tas bija, veidojot Administratīvo lietu departamentu, jo administratīvo lietu tiesnešu līdz tam nebija, tādēļ te tika rīkota atlase konkursa kārtībā.

Valters Kuirenens (Walter Quirynen), prokurors no Beļģijas, vaicāja par Augstākās tiesas lomu tiesu prakses veidošanā un likumu izskaidrošanā. Beļģijā, piemēram, kad izdoti jauni likumi, zemākas instances tiesas tiem „klāt neķeras”, bet gaida Augstākās tiesas judikatūru. Latvijā, atzina G. Aigars, situācija nav gluži tāda, taču Senātam būtu jāsekmē vienota izpratne par likumu iztulkošanu.

Saruna raisījās par advokātu vietu tiesu procesos. Beļģijā, piemēram, ir tikai 16 advokāti, kas drīkst piedalīties kasācijas tiesas procesā. Savukārt Spānijā, stāstīja tiesnesis Salvadors Kalero (Salvador Calero), viens un tas pats advokāts ir visā lietas procesā – no pirmās instances līdz kasācijas tiesai. G. Aigars atgādināja, ka savulaik Latvijā bija prasība, ka personas intereses Augstākajā tiesā var pārstāvēt tikai advokāts. Taču šo nosacījumu Satversmes tiesa atzina kā personas izvēli ierobežojošu un advokātus lobējošu, tādēļ tika atcelts. Taču, kā atzīst G. Aigars, pieredze rāda, ka aptuveni 45–48% kasācijas sūdzību Senāta rīcības sēde noraida, jo tās sastādītas neprofesionāli un neatbilst kasācijas prasībām.

Eiropas tiesnešus un prokurorus interesēja korupcijas lietu izskatīšana, prokuroru loma tiesas procesā, tiešuma un mutiskuma principa ievērošana tiesā, patvēruma meklētāju tiesību aizstāvība, tiesas valoda, drošības nauda un citas detaļas Latvijas tiesās.

Viesi apmeklēja arī Augstākās tiesas muzeju un iepazinās ar kādreizējo Tiesu pili, kurā šobrīd tikai daļu telpu aizņem Augstākā tiesa.

Eiropas Savienības valstu tiesnešu un prokuroru grupa Latvijā ieradusies divu nedēļu mācību vizītē Eiropas komisijas finansētā tiesnešu tālākizglītības projekta ietvaros. Latvijas tiesnešu mācību centrs vizītes ietvaros organizēja tikšanās ar dažādu institūciju pārstāvjiem Augstākajā tiesā, Saeimā, Tieslietu ministrijā, Tiesnešu mācību centrā, Tiesu administrācijā, Vidzemes un Administratīvajā apgabaltiesā, KNAB, Prokuratūrā, Probācijas dienestā, Advokātu padomē, Tiesībsarga institūcijā, Latvijas Universitātē, kā arī Iļģuciema sieviešu cietuma apmeklējumu.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211