Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde, izskatot Administratīvo lietu departamenta jautājumu par pieteikuma pakļautību, atzina, ka administratīvais process nav atbilstošais līdzeklis, lai pārbaudītu, vai ir izdarīts viss, kas nospriests ar spriedumu civillietā. Jautājumi par sprieduma izpildes pareizību civillietā risināmi, izmantojot civilprocesuālos līdzekļus.

Jautājums radies saistībā ar Administratīvo lietu departamentā iesniegtu blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu strīdā par vispārējās jurisdikcijas tiesas sprieduma izpildi. Pieteikuma apmierināšanas gadījumā tiesai pēc būtības būtu jāuzliek pienākums Uzņēmumu reģistram izpildīt spriedumu civillietā.

Administratīvā procesa likuma 184.pantā noteikts, ar kādiem pieteikumiem persona var vērsties administratīvajā tiesā. To vidū nav pieteikums par sprieduma, kas taisīts civillietā, izpildi. Komercreģistra rīcība un lēmumi, izpildot tiesas spriedumu, neatbilst ne faktiskās rīcības, ne administratīvā akta pazīmēm. Tiem nav patstāvīga nozīme, jo tie ir pakārtoti sprieduma izpildei civillietā. Sprieduma izpilde civillietā ir privāttiesiska strīda atrisinājums, un šīs tiesiskās attiecības nemaina apstāklis, ka sprieduma izpildei jānotiek ar administratīvā akta izdošanu. Tieši kādi civilprocesuālie līdzekļi izmantojami konkrētajā gadījumā, ir atkarīgs no celtās prasības precizitātes, proti, atbilstības sasniedzamajam mērķim civillietā.

Pieteikumā, kas tika iesniegts Administratīvajā rajona tiesā, tika lūgts atzīt par prettiesisku Uzņēmumu reģistra rīcību un lēmumus, ciktāl ar tiem nav veiktas izmaiņas un ieraksti atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumam, Pieteicējs norādījis, ka Uzņēmumu reģistram ir kompetence izdarīt izmaiņas, kas patiesi atbilstu spriedumā secinātajam.

Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu atzīti par spēkā neesošiem divu SIA kapitāla daļu atsavināšanas darījumi, jo tie noslēgti ar mērķi samazināt pieteicējas parādnieka mantu apstākļos, kad pieteicēja bija uzsākusi parāda piedziņu. No spriedumā norādītā izriet, ka, atzīstot par spēkā neesošiem tos dalībnieku reģistrus, saskaņā ar kuriem cita persona kļuva par minēto sabiedrību kapitāla daļu īpašnieku, tiktu novērstas prettiesisko darījumu sekas.

Uzņēmumu reģistrs, ņemot vērā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, atzina spriedumā minētos lēmumus par spēku zaudējušiem un prettiesiskiem. Vienlaikus norādīts, ka Uzņēmumu reģistram nav tiesiska pamata pēc savas iniciatīvas pārkāpt sprieduma robežas un atzīt par prettiesiskiem un atcelt vēlākos lēmumus, ar kuriem pievienoti dalībnieku reģistri, kurus tiesa nav atzinusi par spēkā neesošiem. Savukārt pieteicējas ieskatā Uzņēmumu reģistram bija jādzēš arī vēlākie ieraksti, ar kuriem izdarītas izmaiņas par labu trešajām personām.

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju 2018.gada 12.novembra sēdes lēmums

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdēs, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211