Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē – gada pārskata plēnumā, kas notika 22. februārī, atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uzrunājot tiesnešus, novērtēja, ka Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem.

2012. gadā Augstākajā tiesā saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, 2012. gadu pabeidzot, neizskatītas Augstākajā tiesā bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums Augstākajā tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu.

Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.

Vidēji viens Augstākās tiesas tiesnesis gadā izskatījis 103 lietas, Senātā šis skaits ir vēl lielāks – vidēji 115 lietas. Kā atzina gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan struktūrvienību vadītāji – tā ir nepieņemami liela slodze augstākās instances tiesnešiem, kuru nolēmumi veido judikatūru; strādāt vēl intensīvāk, nezaudējot darba kvalitāti, nav iespējams. Bez tiesu lietu izskatīšanas Augstākās tiesas tiesneši pildījuši arī virkni citu pienākumu: lasījuši lekcijas augstskolās, Tiesnešu mācību centrā, tiesnešu un citās konferencēs, strādājuši tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, gatavojuši atsauksmes par zemāku instanču tiesnešu darbu, piedalījušies Tieslietu ministrijas darba grupās un Saeimas komisiju sēdēs normatīvo aktu izstrādes procesā, gatavojuši likumu komentārus utt..

Risinājums neizskatīto lietu atlikuma un tiesnešu darba slodzes mazināšanai, protams, būtu tiesnešu skaita palielināšana, taču, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs – budžetā tam nav paredzēti līdzekļi, turklāt situācija ir neskaidra saistībā ar Augstākās tiesas struktūras maiņu, kad, pārejot uz tā saukto tīro trīs pakāpju tiesu sistēmu, ar 2015. gadu beigs pastāvēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, bet ar 2019. gadu – Civillietu tiesu palāta. Aicināt uz Augstāko tiesu jaunus tiesnešus šobrīd būtu pat zināmā mērā bezatbildīgi, ja pēc pāris gadiem paredzēts tiesnešu skaita samazinājums. Tāpat nav iespējams šobrīd mazināt tiesnešu skaitu Civillietu tiesu palātā, paplašinot Senāta Civillietu departamentu, jo tiesu palātā saņemto lietu skaits nemazinās un nevar prognozēt tā mazināšanos, ja netiks procesuāli mainīta lietu piekritība, pakāpeniski nododot visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajonu (pilsētu) tiesām, bet apelācijā – apgabaltiesām.  

Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja – kaut arī Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, šajā situācijā nebūtu prātīgi būt tikai novērotājiem un „ļauties straumei”. Tādēļ paredzēts Augstākajā tiesā izveidot darba grupu, kas noformulētu tiesas skatījumu gan tiesu palātu noregulējumam, reformējot Augstākās tiesas struktūru, gan sagatavotu un paustu citus priekšlikumus tiesas darba apjoma mazināšanai.

 

Vairāk par Augstākās tiesas plēnumu skatiet arī šeit:

Augstākā tiesa: neizdiskutēti grozījumi likumos nesasniedz mērķi un rada piemērošanas problēmas

Augstākā tiesa aicina uz savstarpēju varas institūciju toleranci

Augstākās tiesas plēnumā norāda uz zvērināta advokāta institūta ieviešanas nepieciešamību

Senāta Krimināllietu departaments: procesa virzītājiem grūtības rada apsūdzības formulēšana nodokļu lietās un būtiska kaitējuma noteikšanā

 

Augstākās tiesas 2012. gada statistikas rādītājus skatiet šeit

 

 Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211