Aizvadītais 2008. gads Augstākajai tiesai bijis ikdienišķs - tiesu lietu skatīšanas ritenis griezies strauji - saņemtas 4445 lietas, izskatītas 3941, nepabeigto lietu atlikums gada beigās - 2108 lietas. Situācija nopietna, taču līdzīga kā citās Eiropas valstīs - visur ir tendence tiesu lietu skaitam pieaugt.

No citiem gadiem aizvadītais bijis atšķirīgs ar pārmaiņām tiesas vadībā un tiesnešu sastāvā - mainījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs, darbu beidza pieci, bet uzsāka seši jauni tiesneši. Mainījusies arī tiesas Administrācijas vadība, taču tiesas darbinieku mainība samazinājusies.

Atšķirīgs aizvadītais gads bijis finansiālā nodrošinājuma ziņā - jau pagājušā gada beigās pēc diviem budžeta samazinājumiem Augstākā tiesa bija spiesta pāriet zināmā mērā avārijas režīmā. Ja būs jāpilda jaunās valdības prasība budžetu samazināt vēl par 20%, Augstākā tiesa nespēs veikt visas tai likumā noteiktās funkcijas.

Tāds bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ziņojuma kopsavilkums gada atskaites plēnumā, kas notika 13. martā. Sakot paldies visam tiesas kolektīvam par labi paveikto darbu, tiesas priekšsēdētājs aicināja arī šīgada finansiāli dramatiskajā situācijā saglabāt koleģialitāti, izprast situāciju un uzticēties tiesas vadībai un finanšu speciālistiem, kam, iespējams, būs jāpieņem smagi un tiesnešiem un darbiniekiem sāpīgi lēmumi.

„Finansējumu vēl par 20% nevar nesāpīgi nogriezt. Augstākajai tiesai manevru iespējas ir mazas - aptuveni 90% budžeta ir atalgojumam un 70% no tā - tiesnešu atalgojumam,” sacīja priekšsēdētājs. Tiesnešu algu aprēķināšanas formula noteikta likumā, tāpēc to mainīt nav tik vienkārši, savukārt attiecībā uz tiesnešu darbinieku algām šādu ierobežojumu nav.

Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa informēja, ka Augstākās tiesas 2009. gada budžets bija plānots 3,16 miljoni latu, bet pēc samazināšanas tiesas finansējums ir 2,7 miljoni latu, un no šiem līdzekļiem atlīdzībām, tostarp nodokļiem, paredzēti 2,56 miljoni latu. Precēm un pakalpojumiem paredzēti 204 000 latu, bet kapitālajiem izdevumiem Augstākajai tiesai šogad finansējums nav paredzēts vispār. S. Lapiņa norādīja, ka Augstākajai tiesai darbinieku štati nekad nav bijuši „uzpūsti”, jo arī līdz šim telpu trūkuma dēļ nav bijis iespējams nodrošināt nepieciešamo un Saeimas apstiprināto tiesnešu skaitu un arī tiesas darbinieku skaitu. I.Bičkovičs brīdināja, ja Augstākajai tiesai finansējums tiks samazināts vēl vairāk, būs jādomā par tādiem tiesas darbu bremzējošiem pasākumiem kā bezalgas dienām, štatu un slodžu samazināšanu un arī algu samazināšanu. "Viss, ko nesāpīgi varēja nogriezt, ir nogriezts," apgalvoja priekšsēdētājs. Augstākā tiesa jau atteikusies no vakantajām štata vietām un veikusi citus samazinājumus, piemēram, samazināts finansējumus dažādu pakalpojumu saņemšanai.

I.Bičkovičs pieļāva iespēju, ka kopā ar Ģenerālprokuratūru mēģinās rast atbalstu Eiropas tieslietu institūcijās. Lūgums pēc atbalsta nozīmē to, ka šajā līmenī tiks aktualizēta problēma ar finansējumu, un lūgta informācija par situāciju citās valstīs, lai to varētu izmantot kā argumentu, piemēram, sarunās ar Finanšu ministriju.

 

Tiesneši turpinās spriest taisnīgu tiesu, taču rindā uz spriedumu būs jāgaida ilgāk

Taču, neskatoties uz iespējamo algu un darba nodrošinājuma samazinājumu, tiesneši ir gatavi turpināt strādāt, jo ir šajā darbā ievēlēti,- plēnumā apliecināja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš.

Pēc plēnuma preses konferencē arī Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns uzsvēra, ka finansējuma samazinājums var ietekmēt tiesu lietu izskatīšanas ilgumu, bet nekādā gadījumā taisnīgas tiesas spriešanu, jo tiesneši ir zvērējuši tiesu spriest atbilstoši likumiem jebkādos apstākļos. Sekas finansējuma samazināšanai tiesām varētu būt tas, ka līdzšinējo septiņu vai astoņu mēnešu vietā personai uz spriedumu būs jāgaida gads, atzīmēja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs.

Savukārt I. Bičkovičs sarunā ar žurnālistiem pieļāva, ka finansējuma samazinājums var draudēt gan ar korupcijas risku palielināšanos tiesās, gan ar atgriešanos deviņdesmito gadu sākumā, kad tiesu slodzes dēļ krimināllietās aizturētajiem bez tiesas sprieduma ieslodzījumā nācies pavadīt nesamērīgi ilgu laiku, kā dēļ Latvijai jau saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem jau nācies maksāt lielas kompensācijas.

 

2008.gada problēma: tiesnešu pārslodze un lielie lietu atlikumi

Analizējot aizvadītā gada darba rezultātus, Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji vairāk pievērsās tiesu lietu analīzei un problēmām.

Senāta Civillietu departaments: saņemtas 1055 lietas, izskatītas 826, nepabeigto lietu atlikums - 467

Arī Senāta Civillietu departamentā aizvadītajā gadā bijis vislielākais neizskatīto lietu atlikums departamenta vēsturē - 467 lietas, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā. Departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns kā iemeslu tam minēja organizatoriskas problēmas: 2008. gadā darbu departamentā beidza četri senatori un pilnā sastāvā departaments nokomplektējās tikai oktobra beigās.

Senāta Civillietu departaments ļoti nozīmīgu darbu iegulda judikatūras veidošanā, kas tiek darīts gan senatoru apspriedēs par tiesību normu piemērošanu un interpretāciju, gan sagatavoto tiesas nolēmumu projektu apspriešanā un uzlabošanā, gan sadarbībā ar judikatūras nodaļu veicot pētījumus par civiltiesību un civilprocesa jautājumiem, gan diskusijās ar civiltiesību ekspertiem. Šis process, tāpat kā senatoru darbs likumu izstrādē, Tieslietu ministrijas darba grupās, tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, Tiesnešu mācību centra organizētajās tiesnešu mācībās un dažādās tieslietu konferencēs un diskusijās ir būtiska senatoru darba daļa.

V.Jonikāns atzīmēja vēl vienu Civillietu departamenta priekšsēdētāja darba funkciju - sūdzību pārbaudi un protestu sagatavošanu par tiesu nolēmumiem civillietās, kas stājušies likumīgā spēkā. Par sūdzībās izvirzītajiem tiesību normu piemērošanas jautājumiem tiek diskutēts departamenta senatoru apspriedēs, lai rastu atbildi, vai sūdzību noraidīt, vai iesniegt protestu. 2008.gadā iesniegti 124 protesti, 66 no tiem iesniedzis Civillietu departamenta priekšsēdētājs.

Senāta Krimināllietu departaments: saņemtas 711 lietas, izskatītas 699, nepabeigto lietu atlikums - 35

Neizskatīto lietu atlikums Senāta Krimināllietu departamentā ir lielāks nekā iepriekšējā gadā, taču, kā uzsvēra departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, 35 lietas nav satraucošs rādītājs, jo izveidojies tādēļ, ka vairāk lietu departaments saņēma gada beigās un tādu daudzumu departamenta senatori var izskatīt nepilna mēneša laikā. Izskatīšanai kasācijas kārtībā nonāk 6,2% no visām valstī izskatītajām krimināllietām, taču vairāk kā pusē lietu bijis pieņemts lēmums atteikt pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācija kārtībā. No 350 nolēmumiem, kas pieņemti, tikai 9 lietas skatītas tiesas sēdēs, pārējās - rakstveida procesā. Senāta Krimināllietu departamenta pieredze pārliecina par rakstveida procesa efektivitāti kasācijas instancē. Neskatoties uz to, senatoru darba slodze - vidēji 122 lietas gadā - ir par lielu, jo, kā atzina P.Gruziņš, tā senatoram liek darboties kā robotam, kam nav laika ne pētīt zinātnisko literatūru, ne pašam gatavot zinātniskas publikācijas.

Senāta Administratīvi lietu departaments: saņemtas 843 lietas, izskatītas 753, nepabeigto lietu atlikums - 275

 Administratīvo lietu departaments 43,4% no iesniegtajām lietām rīcības sēdē atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību. Departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa atzina, ka sākumā biežāk saņēmuši pārmetumus par šādiem lēmumiem, taču izteica pārliecību, ka senatoriem izdodas pārliecināt pieteikuma iesniedzējus, ka ar to netiek ierobežotas viņu tiesības uz taisnīgu tiesu kasācijas instancē, jo atteikums tiek argumentēti pamatots. Administratīvo lietu departaments 7% kasācijas sūdzību izskatījis rakstveida procesā, taču daļā no šīm lietām senatori tomēr izlēmuši pāriet uz mutvārdu procesu.

Administratīvo lietu departamenta senatoru vidējā slodze 2008. gadā bijusi 108 lietas. Ņemot vērā departamenta senatoru darbu un aktivitātes ārpus senatoru pienākumiem, tas ir daudz. Administratīvo lietu departamenta senatori ir pasniedzēji Latvijas Universitātē, Sociālo tehnoloģiju augstskolā, darbojas likumprojektu izstrādes darba grupās, Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs, ir Tiesnešu ētikas komisijas locekļi, raksta grāmatas un zinātniskos rakstus. V.Krūmiņa kā galvenās problēmas departamenta darbā minēja papildus slodzi senatoriem vairāku kolēģu pagaidu prombūtnes laikā un tiesnešu palīgu nepietiekamo atalgojumu un nepiemērotos darba apstākļus.

Civillietu tiesu palāta: saņemta 1441 lieta, izskatītas 1304, nepabeigto lietu atlikums - 1042

Nopietnākā problēma, kam jāmeklē risinājums, ir lielais neizskatīto lietu atlikums. Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars norādīja, ka efektīvākais risinājums būtu papildus 3 tiesneši, kas nodrošinātu vēl vienu tiesas sastāvu, taču piebilda, ka saprot šī priekšlikuma utopiskumu. Problēma būtu risināma ar apelācijas procesa vienkāršošanu. Pozitīvas pārmaiņas varētu būt līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, kas ir spēkā no šī gada marta, taču vēl citu nepieciešamo uzlabojumu analīzei un noformulēšanai palātas tiesnešiem gluži vienkārši fiziski trūkst laika.

Krimināllietu tiesu palāta: saņemtas 395 lietas, izskatītas 359, nepabeigto lietu atlikums - 289

Lielākā problēma - lietu izskatīšanas ilgums Krimināllietu tiesu palātā - 2008. gadā tie bija vidēji 6,2 mēneši. Galvenais iemesls tam ir biežā lietu atlikšana tiesājamo un advokātu neierašanās dēļ. Tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis norādīja, ka atlikti tiek gandrīz 40% lietu. Krimināllietu tiesu palātas darbam gan līdz ar Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanos šīgada jūlijā redzama „gaisma tuneļa galā”, jo mainīsies lietu piekritība, līdz ar to varētu būtiski samazināties tiesu palātā ienākošo lietu skaits.

 

Judikatūras darbs - apdraudēts

Augstākajai tiesai ir divas pamatfunkcijas: taisnīgas tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē un judikatūras jeb tiesu prakses veidošanu. Judikatūras nodaļas darbu 2008.gadā atzinīgi vērtēja gan nodaļas vadītāja Zigrīda Mita, gan visu Senāta departamentu priekšsēdētāji. Taču 2009. gadā, samazinoties finansējumam, šīs Augstākās tiesas funkcijas izpilde jau ir samazināta, bet, ja būs jāmazina vēl, tad Augstākajai tiesai varētu nākties vispār atteikties no judikatūras veidošanas un nolēmumu publiskošanas, preses konferencē tādu varbūtību pieļāva Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Tāpat Augstākajai tiesai varētu nākties nepirkt juridiska satura grāmatas bibliotēkai, nemaksāt par datubāzēm un ierobežot arī cita veida informācijas pieejamību tiesnešiem, norādīja I.Bičkovičs.

 

 

 Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211