9. maijā Augstākās tiesas plēnums par Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirzīja Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Slēgtajā balsojumā viņš saņēma 28 no 44 Augstākās tiesas tiesnešu balsīm. 16 tiesneši, kas piedalījās plēnumā, balsoja pret.

Tiesneši savus ieteikumus par iespējamiem kandidātiem varēja iesniegt jau līdz plēnumam speciāli izveidotajai darba grupai. Darba grupa saņēma ierosinājumus par četriem tiesnešiem, bet trīs no iespējamajiem kandidātiem atsauca savas kandidatūras jau pirms plēnuma. Taču plēnuma laikā visi kandidātu pieteicēji uzturēja savus pieteikumus un par priekšsēdētāja amata kandidātiem joprojām izvirzīja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju Valerijanu Jonikānu, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, līdzšinējo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu. Trīs no viņiem, tāpat kā iepriekš, savas kandidatūras atsauca, kandidēt piekrita Ivars Bičkovičs. Viņš uzsvēra, ka uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu pieteicies nevis sacensībai, bet tādēļ, ka līdzšinējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir paziņojis, ka, pilnvaru termiņam beidzoties, vairs nevēlas turpināt šo darbu, līdz ar to tiesai vajadzīgs vadītājs un ir amata vakance.

Iezīmējot Augstākās tiesas attīstības vīziju turpmākajiem septiņiem gadiem, I. Bičkovičs solīja saglabāt pēctecību un balstījās uz Augstākās tiesas stratēģijā iezīmētajiem mērķiem: profesionāla un taisnīga tiesas spriešana, vienveida tiesu prakses veidošana Latvijā, izpratnes par tiesu varu veicināšana sabiedrībā un laba pārvaldība iestādes vadībā. Citādi varētu būt paņēmieni un stils, kādā mērķi tiek sasniegti. I. Bičkovičs uzsvēra, ka iestādes vadībā vairāk izmantos koleģialitātes principu un uzklausīs viedokļus. Tāpat citādai būtu jābūt Augstākās tiesas tēla veidošanas politikai. Svarīgi būtu pieņemt noteiktu un vienotu Augstākās tiesas nostāju attiecībā uz tiesas iespējamo reorganizāciju, ko paredz topošais Tiesu iekārtas likumprojekts. Viens no pirmajiem uzdevumiem būs izraudzīties jaunu Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju, jo līdzšinējā vadītāja ir paziņojusi, ka amatu atstās vienlaikus ar A. Guļāna pilnvaru beigšanos.

Ivars Bičkovičs par Augstākās tiesas tiesnesi strādā kopš 1992. gada. 1996. gadā Augstākās tiesas plēnums viņu ievēlēja par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju, atkārtoti 2002. un 2007. gadā. Saeima I. Bičkoviču ir apstiprinājusi par Augstākās tiesas tiesnesi bez termiņa ierobežojuma. Viņam ir piešķirta pirmā kvalifikācijas klase. I. Bičkovičs ir Tiesnešu biedrības prezidents un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas loceklis, lektors Tiesnešu mācību centrā.

I. Bičkovičs dzimis 1962. gadā Pļaviņās. Precējies, ģimenē ir pilngadīgs dēls.1985. gadā beidzis Latvijas Universitāti, specialitāte – jurists. Pēc dienesta armijā piecus gadus strādājis par tiesnesi Aizkraukles rajona tiesā, tad uzaicināts uz Augstāko tiesu.

 

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211