Galvenais akcents gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē, kas notika 22.februārī, bija sodu politika un prokuratūras loma tās veidošanā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, uzrunājot konferences dalībniekus, īpaši akcentēja skaidru un saprotamu lēmumu nepieciešamību lietās, kurās kriminālprocesā un iztiesāšanas procesā slēgtas vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzinīgi vērtēja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera prasību prokuroriem skaidrot sabiedrībai savu lēmumu argumentus, tāpat kā tas tiek sagaidīts no tiesām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja prokurorus ikdienas darbā neaizmirst par Tieslietu padomes apstiprinātajām Komunikācijas vadlīnijām un atcerēties – „jo noslēpumaināki un mazrunīgāki savos skaidrojumos, savas rīcības motīvu pasniegšanā sabiedrībai un medijiem esam, jo arī aizdomīgāki viņu acīs esam”.

Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka ne mazāk būtiska nozīme ir vienotai tiesu praksei. Augstākā tiesa, kas kļuvusi tikai par kasācijas instanci, īpašu uzmanību veltīs jautājumiem par to, kā saglabāt iespēju ietekmēt un veidot vienotu tiesu praksi, arī sodu politikā. Kā vienu no galvenajiem instrumentiem vienotas tiesu prakses veidošanā priekšsēdētājs minēja tiesu prakses apkopojumus, jo īpaši lietu kategorijās, kas nenonāk līdz Augstākajai tiesai. Viens no šādiem jautājumiem, ko šogad arī plānots pētīt, ir pirmstiesas kriminālprocesā un iztiesāšanas procesā slēgtās vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto, ko apstiprina tiesa.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka sabiedrībai ne vienmēr ir saprotams, kāpēc notiek šādas vienošanās un kāpēc tieši uz tādiem pamatiem. Vai tā ir tikai komunikācijas problēma, vai ir citi iemesli – to saprast varētu palīdzēt tiesu prakses analīze.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211