Jautājums par tiesnešu ētiku, kas bija uzmanības centrā pagājušā gadā, aktualitāti nav zaudējis, taču ir rādītāji, kas liecina, ka situācija ir mainījusies. Spriedze, kas valdīja tiesnešu vidē, un sabiedrības neapmierinātība ar tiesu darbu ir mazinājusies, Latvijas tiesnešu konferencē 17. aprīlī norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Jūtami samazinājies saistībā ar tiesnešu darbu ierosināto disciplinārlietu skaits: 2007. gadā ierosinātas 17 disciplinārlietas, bet 2008. gadā - tikai 5. Taču vēl svarīgāks rādītājs, pēc priekšsēdētāja domām, ir tas, ka pērn ievērojami samazinājies no iedzīvotājiem saņemto sūdzību skaits par tiesnešu darbu. Tiesu administrācijā saņemts par apmēram trešdaļu mazāk sūdzību, tāpat arī Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka situācijas uzlabošanā pozitīva loma bijusi Tiesnešu ētikas komisijas darbam. Šādu atzinumu pauda arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš. Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu apstiprināja Tiesnešu konferencē pirms gada, tad arī tika izveidota ētikas komisija.

Par pirmo darbības gadu atskaiti 17. aprīļa konferencē sniedza Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns. Komisija gada laikā izskatījusi divus Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegtos un trīs atsevišķu tiesnešu izvirzītos jautājumus un sniegusi atbildes uz tiem. Neviena no apspriestajām darbībām netika atzīta par tiesnešu ētikas normu pārkāpumu. Komisija saņēmusi arī 9 iedzīvotāju sūdzības, uz kurām atbildēts, ka komisijas reglaments neparedz izskatīt privātpersonu iesniegumus. Ētikas komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka tāda kārtība jāsaglabā arī turpmāk.

Taču komisija nāca ar priekšlikumiem citām izmaiņām Tiesnešu ētikas komisijas reglamentā, kas radušies pēc pirmā darbības gada pieredzes.

Iepriekš bija paredzēts, ka komisija apkopo un publicē atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu ne retāk kā reizi divos gados. Taču komisija uzskata par lietderīgu komisijas atzinumus un skaidrojumus publicēt portālā www.tiesas.lv uzreiz pēc to pieņemšanas, neminot konkrētu tiesnešu uzvārdus. Šādu praksi komisija jau sākusi veidot.

Otrs papildinājums komisijas reglamentā paredz kārtību, kādā veidā komisija apspriež ētikas normu pārkāpumus. Šāda Tiesnešu ētikas komisijas funkcija paredzēta likumā „Par tiesu varu” , taču reglamentā nebija noteikts, kā tā tiek realizēta. Ētikas komisija apspriež ētikas normu pārkāpumu, ja tā ir saņēmusi Augstākās tiesas, apgabaltiesas vai rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka iesniegumu par tiesneša iespējamo ētikas normas pārkāpumu, kas nav rupjš, vai arī Ētikas komisija var nolemt pēc savas iniciatīvas apspriest tiesneša ētikas normas pārkāpumu.

Tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot tiesnešu ētikas normas. Ētikas komisijas darbības pamats ir likuma „Par tiesu varu” 14. 1 nodaļa, kas likumā iekļauta ar 2008. gada 3. aprīļa grozījumiem likumā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211