Augstākās tiesas departamentos un tiesu palātās pārrunās Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (ECT), kolēģiem par to stāstīs Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns, Civillietu departamenta senatore Mārīte Zāģere un Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kas atgriezušies no pieredzes apmaiņas brauciena uz Strasbūru. Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras delegācijas 4. – 6. jūnijā uz ECT bija uzaicinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele.

Latvijas Augstākās tiesas pārstāvji tikās ar ECT prezidentu J.-P. Kostu un ECT tiesnešiem F. Tulkenu no Beļģijas, R. Jegeri no Vācijas, E. Maijeru no Nīderlandes, L.Garlicki no Polijas un D. Jočieni no Lietuvas, kā arī ECT sekretariātu darbiniekiem. Pāvels Gruziņš atzīst, ka tikšanās ar ECT tiesnešiem bija intensīva un vērtīga domu apmaiņa, kā sava veida seminārs jeb mācības par ECT darbu, arī saistībā ar lietām, kas nākušas no Latvijas.

Šobrīd ECT tiesvedībā ir daudz lietu no Latvijas, bet tās lielākoties ir senas, iesniegtas vēl 90.-to gadu beigās, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli. Acīmredzot, darba apjoms Latvijas pārstāvniecībai ECT tajos gados bija tik liels, ka lietu sagatavošana iekrājusies. Arī šobrīd, kā secināja Latvijas tiesneši, Latvijas pārstāvniecībā ir vien daži juristi, tai pat laikā, piemēram, Polijas pārstāvniecībā – divdesmit.

Analizējot lietas, kas ienākušas no Latvijas, secināts, ka biežākie iemesli sūdzībām ir tiesību uz tiesas pieejamību un taisnīgu tiesu nenodrošināšana, nemotivēti ilgstoši pirmstiesas apcietinājumi, kā arī nepilnīga tiesu nolēmumu motivācija. ECT tiesneši atzīmējuši, ka viņiem lēmumus pieņemt būtu daudz vieglāk, ja varētu balstīties uz pilnīgāku Latvijas tiesu motivāciju, īpaši kasācijas instanču spriedumos un lēmumos. P. Gruziņš uzsver, ka tieši šo jautājumu viņš akcentēs sarunā ar Krimināllietu departamenta senatoriem.

Latvijas tiesneši sarunā ar ECT tiesnešiem guvuši apstiprinājumu faktam, ka nacionālo tiesu pienākums nav iztulkot un izsniegt visus tiesu materiālus, ko pieprasa personas, kas vēlas iesniegt sūdzības Cilvēktiesību tiesā. ECT pieņem pieteikumus jebkurā valodā un, ja lieta tiek pieņemta izskatīšanai, tad ECT pati izprasa nepieciešamos lietu materiālus no nacionālajām tiesām.

Augstākās tiesas tiesnešiem bija arī iespēja klātienē vērot ECT Lielās palātas tiesas sēdi, kurā izskatīja lietu „Guja pret Moldovu”. Prasības būtība – Džuja, strādājot Prokuratūrā, bija publiskojis it kā konfidenciālu informāciju un tādēļ atbrīvots no darba. Mūsu tiesas pārstāvjiem bija interesanti vērot, kā tiesas procesā uzstājās Moldovas valdības pārstāvji un kā prasītāja advokāti, kā vieni un otri pēc pusstundas gatavošanās atbildēja uz tiesas perfektajiem jautājumiem, un nācās secināt, ka prasītāja advokāts bija „galvastiesu” spēcīgāks. Secinājums – valstij jārūpējas par augsti profesionālu savu interešu aizstāvību ECT. Pēc tiesas sēdes vēl tiek dotas 15 dienas, kuru laikā abas puses var iesniegt papildus rakstiskus skaidrojumus, un spriedums tiek paziņots, kad tiesa ir izskatījusi un apspriedusi visus argumentus.

Latvijas Augstākās tiesas delegācija Strasbūrā tikās arī ar Latvijas Republikas vēstnieku Eiropas Padomē Pēteri Elfertu. Latvija Eiropas padomē uzņemta 1995. gadā, un kopš tā laika Eiropas Padomes paspārnē esošā Eiropas Cilvēktiesību tiesa nodrošina arī Latvijas iedzīvotājiem tiesības izteikt savas pretenzijas par cilvēku pamatbrīvību ievērošanu Latvijā.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211