Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā 2009. gada 22. maijā pieņēma lēmumu, kurā izteica savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem.

Pēdējos gados tiesās pieaug lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā, tāpēc aktuāli bija veikt šādu pētījumu.

Krāpšana ir svešas mantas vai tiesības uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Kopsapulces lēmumā norādīts, ka noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju neietekmē fakts, vai krāpšana izdarīta ar viltu vai ļaunprātīgi izmantojot personas uzticēšanos, vai arī pastāvot abām minētajām pazīmēm.

Lēmumā izteikts viedoklis, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva un kvalificējošām pazīmēm. Ja vainīgā persona ir izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma (KL) 177. panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās KL 177. panta daļas. Kvalificēt pēc KL 177.panta trešajā daļā norādītās kvalificējošās pazīmes – liels apmērs – var tikai tad, ja kaut viens no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir kvalificējams pēc šīs panta daļas. Augstākās tiesas ieskatā krāpšanas atzīstama par izdarītu lielā apmērā un kvalificējama saskaņā ar KL 177. panta trešo daļu, ja noziedzīga nodarījuma priekšmetu kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav veicis nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Vēl viens aspekts, uz ko vērsta uzmanība, ir turpmāko darbību ar izkrāpto mantu kvalifikācija. Lēmumā norādīts: ja vainīgā persona, izmantojot citas personas uzticēšanos vai ar viltu ir ieguvusi svešu mantu vai tiesības uz mantu, vainīgās personas turpmākās darbības ar izkrāpto mantu - realizācija, ieķīlāšana, apmaiņa u.c. - nav atzīstamas par jaunām krāpšanām, tostarp arī tad, kad vainīgā persona tieši vai netieši maldina trešo personu, uzdodoties par personu, kurai ir tiesības rīkoties ar attiecīgo mantu.

Daļa rekomendāciju attiecas uz atsevišķu Krimināllikuma Sevišķā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu norobežošanu. Tā, piemēram, skaidrojot apdrošināšanas krāpšanas gadījumu iztiesāšanu, Augstākā tiesa norāda, ka, saskaņā ar KL 178. panta pirmo daļu pie atbildības saucama persona, kura tīši iznīcinājusi, sabojājusi vai slēpusi savu mantu nolūkā saņemt apdrošinājuma summu. Ja tādas pašas darbības izdarītas ar svešu mantu, tostarp mantu, kas atrodas vainīgās personas valdījumā, bet pieder līzinga kompānijai, bankai, citai juridiskajai vai fiziskajai personai, izdarītais kvalificējams kā krāpšana saskaņā ar KL 177. vai 180. pantu, kas paredz bargākus sodus.

Skaidrojums dots arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Ja ir konstatēts, ka vainīgā persona sniegusi nepatiesas ziņas subsīdiju, kredītu vai citu aizdevumu saņemšanai, bet nav vēlējusies radīt kredīta vai aizdevuma devējam materiālus zaudējumus, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 210. pantu, tas ir, par kredīta un citu aizdevumu negodprātīga saņemšana un izmantošana. Savukārt gadījumā, ja vainīgā persona izdarījusi minētās darbības, lai izmantotu saņemto aizdevumu pēc saviem ieskatiem, un jau aizdevuma saņemšanas brīdī zinājusi, ka neizpildīs līguma nosacījumus un neatmaksās saņemto aizdevumu, izdarītais papildus KL 210. pantam kvalificējams arī kā krāpšana saskaņā ar KL 177. vai 180. pantu.

Augstākās tiesas tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce ir jauna Augstākās tiesas institūcija, kura noteikta ar 2008. gada 3. aprīļa grozījumiem likumā „Par tiesu varu”. Tiesnešu kopsapulci aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai un tiesību normu interpretācijas sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kas tiek publiskots. Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 22. maija kopsapulce bija trešā reize, kad Augstākajā tiesā tika izmantota šī institūcija.

Rekomendāciju izstrādāšanai izmantots tiesu prakses apkopojums lietu iztiesāšanā par krāpšanu, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar speciālistu krimināltiesību jautājumos asociēto profesoru A. Judinu. Pētījuma ietvaros izanalizēti 150 krimināllietu materiāli, kuros apsūdzības saskaņā ar Krimināllikuma 177. , 180. , 177. 1, 178. , 204. un 321. pantu uzrādītas 202 personām. Analizētās krimināllietas izskatītas pirmās instances tiesā laika posmā no 2004. gada līdz 2008. gadam, bet galīgie nolēmumi pieņemti 2007. un 2008. gadā.

Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumu lasiet www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesnešu kopsapulču lēmumi/ Krimināllietu departaments un palāta

Mājas lapā ir publicēts arī tiesu prakses apkopojums lietu iztiesāšanā par krāpšanu.
 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211