Pēdējai Augstākās tiesas delegācijai apmeklējot Eiropas Cilvēktiesību tiesu, tiesneši izteica vēlēšanos, ka, ECT juristam Jurim Rudevskim esot Rīgā, viņš varētu sniegt kādu priekšlasījumu Augstākajā tiesā. Tikšanos bija iespējams noorganizēt šodien - 8.jūnijā. Rudevska kungs sniedza ieskatu gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas ( ECT ) judikatūras aktualitātēs, gan atbildēja uz tiesnešu jautājumiem par tiesu praksi un atsevišķu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pantu interpretāciju.

Pirmkārt, diskusijā uzsvēra ECT judikatūras dinamisko attīstību, piemēram, spriedumi, kas pieņemti 5-6 gadus atpakaļ, var būt jau novecojušas judikatūras sastāvdaļa un šobrīd ļoti nozīmīgi ir sekot līdzi jaunākajām judikatūras atziņām.

Otrkārt, tika uzsvērta nacionālo valstu tiesu tiesnešu nozīmīgums Konvencijas piemērošanā. ECT savā darbībā vadās pēc subsidiaritātes principa - procesuālā un materiāltiesiskā. Galvenie Konvecijas piemērotāji ir nevis ECT tiesneši, bet gan nacionālo valstu tiesneši. Pirmkārt, procesuālās subsidiaritātes principa piemērošanā nozīmīga atbildība gulstas uz kasācijas instances tiesas tiesnešiem, lai pareizi tiktu piemērota konvencija. ECT iejaucas tikai tad, kad visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi ir izsmelti. Otrkārt, attiecībā uz materiāltiesisko aspektu, ECT rīcības brīvība ir diezgan ierobežota, jo nacionālo tiesību normu interpretācija principā ir iekšzemes tiesu kompetencē, kuras labāk pārzina valsts reālo vidi – domāšanas veidu, mentalitāti. ECT var iejaukties tikai tādā gadījumā, ja tiesību normas piemērošana ir bijusi acīmredzami patvaļīga.

Diskusijas laikā apsprieda arī konkrētas lietas, kuras jau ir izskatītas ECT, piemēram, „Andrejeva pret Latviju”, „Mentzen pret Latviju”, „Zavoloka pret Latviju”, „Kononovs pret Latviju” un pieņemto nolēmumu ietekmi uz tiesību normu piemērošanu.

Pagājuša gada laikā ECT ir reģistrētas vairāk par 800 lietām, kurās saņemti pieteikumi pret Latviju un tādēļ ir būtiski apspriest ECT judikatūras aktualitātes. Par iesniegto sūdzību pamatotību secinājumus gan varēs izdarīt tikai pēc kāda laika, taču šāds iesniegto sūdzību skaita rādītājs Eiropas mērogā ir relatīvi augsts proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikā.

Tikšanās beigās Rudevska kungs pateicās gan Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, gan tiesnešiem par uzaicinājumu un izteica, ka labprāt piekristu vēl kādai tikšanās reizei.
 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas preses sekretāre Linda Priedīte

E-pasts: linda.priedite@at.gov.lv , tālrunis: 67020396, 28652211