Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir kļuvusi par ikdienas darbā piemērojamu instrumentu Augstākās tiesas Senātā,- secināts pētījumā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Augstākās tiesas mijiedarbību, ko pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veicis juridisko zinātņu doktors Mārtiņš Mits.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ietekme Augstākās tiesas Senāta darbā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai(ECK), kā izpaužas tās loma un kā tā tiek piemērota Senāta judikatūrā, kādus secinājumus no tā iespējams izdarīt, balstoties uz Senāta judikatūras analīzi.

Pētījuma autors analizējis trīs būtiskus rādītājus katram Senāta departamentam– ECT judikatūras analīzi pēc paša departamenta iniciatīvas, ECK un ECT judikatūras vispārējā piemērošanas iniciatīvu un ECK lomu jeb funkciju Senāta nolēmumos (vai tā izmantota kā materiālais tiesību avots, vai arī kā nacionālo normu interpretācijas līdzeklis). Apkopojot tendences ECK ietekmei uz Senāta judikatūru, pētījuma secinājumos norādīts: Krimināllietu departamentā, lai arī ECK ir piemērota samērā bieži, iedziļināšanās tās standartu izpausmē attiecīgās lietas apstākļos pēc savas iniciatīvas notiek retāk un ECK netiek izmantota nacionālo normu interpretēšanai. Civillietu departamentā pusē nolēmumu pēc savas iniciatīvas notiek iedziļināšanās ECK standartu piemērošanā attiecīgās lietas apstākļos, un drīzāk tiek izdarīts secinājums par ECK pārkāpuma (ne)esību, nekā tā tiek izmantota nacionālo tiesību normu interpretācijai. Administratīvo lietu departamentā lielākoties pēc savas iniciatīvas tiek pētīts, kā attiecīgās normas ir interpretējusi ECT, iedziļinoties ECK standartu piemērošanā attiecīgās lietas apstākļos, un tad visbiežāk līdzīgi tiek interpretētas un piemērotas nacionālās tiesību normas.

Visos trīs departamentos ir nolēmumi, kuros konstatējama būtiska ECK ietekme uz lietas iznākumu. Kā norāda pētījuma autors – tas apstiprina ECK piemērošanu Senāta ikdienas darbā un liecina, ka kopējā ECK ietekme Senāta judikatūrā galvenokārt izpaužas caur nacionālo normu piemērošanu.

Salīdzinot ar līdzīgu pētījumu, kas bija veikts agrāk par Senāta nolēmumiem laika periodā no 2000. līdz 2007.gadam, autors konstatējis divas vērā ņemamas tendences: Civillietu departamentā ir pieaugusi ECK kā interpretācijas līdzekļa loma, un visos trīs departamentos vairāk par pusi ir pieaugusi identificējama ECK ietekme uz lietas iznākumu. Šīs tendences kopumā liecina par pieaugošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas ietekmi uz Senāta judikatūru.

Attiecībā uz visvairāk Senāta nolēmumos piemērotajām ECK tiesībām pētījumā konstatēts, ka visos trīs departamentos kopā visbiežāk piesauktās tiesības pārliecinoši ir Konvencijas 6. pants – tiesības uz taisnīgu tiesu, 3. pants – spīdzināšanas aizliegums un 13. pants – tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu, kopā ar 34. pantu – tiesības vērsties ECT, ko var uzskatīt par tiesību aizsardzības līdzekļa paveidu.

Pētījumā tika analizēti Senāta visu trīs departamentu nolēmumi, kas taisīti no pusotra gada laikā kopš 2011. gada 1. janvāra. No 170 Senāta spriedumiem un lēmumiem, kuros ir minēta Konvencija vai ECT judikatūra, Krimināllietu departamentā ir pieņemti 56 nolēmumi, Civillietu departamentā – 60, savukārt Administratīvo lietu departamentā – 54 nolēmumi.

Pētījums „Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras Latvijas Republikas Augstākās tiesas nolēmumos” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesas informācija/ Tiesu prakses apkopojumi.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211