Nacionālo tiesu tiesneši ir pirmie un galvenie Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretētāji, atzīst Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, tādēļ savas pirmās oficiālās vizītes laikā Latvijā uzskatīja par svarīgu tikties ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešiem.

Tikšanās laikā 15. aprīlī Kosta norādīja uz sadarbības starp ECT un Latvijas Augstāko tiesu svarīgo nozīmi. „Valstīm jāgarantē cilvēktiesības, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un vislielākā mērā to nodrošina nacionālās tiesas. ECT it tikai galīgā tiesa,” uzsvēra Kosta.

ECT priekšsēdētājs, kā arī ECT sekretariāta vadītāja vietnieks Maikls O’Boils un ECT tiesnese Ineta Ziemele, kuri viņu pavadīja vizītē Augstākajā tiesā, atbildēja uz tiesnešu jautājumiem un skaidroja ECT nostāju vairākos Latvijai aktuālos jautājumos.

Tiesneši jautāja ECT viedokli par rakstveida procesa plašāku izmantošanu tiesu lietu izskatīšanā, ar nolūku paātrināt tiesvedības gaitu. Jautāja, kā rīkoties nacionālajām tiesām, ja kādā jautājumā valstu likumdošanā ir „vakuums”, bet Cilvēktiesību konvencijā ir paredzētas attiecīgas normas, piemēram minot morālā kaitējuma atlīdzināšanu civilprocesā lietās, kas skatītas laikā, kad sāpju naudas institūts procesuālajos likumos vēl nebija iestrādāts. ECT priekšsēdētājs ieteica izmantot citu valstu pieredzi līdzīgās lietās un, negaidot ECT spriedumu, piemērot Konvencijas normas, pat ja tajās noteiktais nav paredzēts nacionālajā likumdošanā, jo „Konvencija ir daļa no nacionālās likumdošanas”,

ECT sākusi pārdomāt jautājumu par valstu iespējām izmaksāt cietušajiem kompensācijas finanšu krīzes apstākļos, izprotot, ka valstu finansiālā situācija ir atšķirīga, apstiprināja ECT priekšsēdētājs, atbildot uz tiesnešu vaicājumu par kompensāciju apmēriem finanšu krīzes laikā. Par to tiek diskutēts, pieļaujot, ka atsevišķos gadījumos uz laiku varētu tikt atlikta Konvencijas 41. panta par taisnīgu kompensāciju izpilde. Taču lielākas bažas esot par to, ka ekonomiskā krīze varētu aizskart cilvēktiesību būtību un valstu labas pārvaldības principus, un šajā ziņā ECT nedošot valstīm rīcības brīvību krīzes kontekstā.

Augstākās tiesas tiesneši izmantoja izdevību izteikt bažas, ka ECT ne vienmēr pievērš pietiekamu uzmanību Latvijas vēsturiskajai situācijai, un vaicāja ECT priekšsēdētāja viedokli par 1940. gada notikumiem Baltijas valstīs. Kosta apstiprināja savu pārliecību, ka 1940. gadā Baltijas valstis tika okupētas, un arī šajā vizītē viņi pārliecinoties par 50 gadu sloga sekām Latvijā. ECT cenšoties būt taisnīga un objektīva tiesa, ņemot vērā valstu politisko pagātni, taču no Krievijas saņemot pārmetumus par tiesas politizēšanu.  

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izteica gandarījumu par ECT priekšsēdētāja vizīti Augstākajā tiesā, kā arī par iespēju tiesnešiem un tiesas darbiniekiem pieredzes apmaiņas nolūkā regulāri apmeklēt Eiropas Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā.

ECT priekšsēdētājs un delegācija oficiālā vizītē Latvijā uzturējās no 14. līdz 16. aprīlim. Vizīti organizēja Satversmes tiesa sadarbībā ar ECT un Ārlietu ministriju. Vizītes laikā ECT priekšsēdētājs tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, tieslietu ministru Mareku Segliņu, ārlietu ministru Māri Riekstiņu, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, Saeimas deputāti Solvitu Āboltiņu, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kā arī apmeklēja Okupācijas muzeju.

 

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211