Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars no Eiropas Savienības dalībvalstu komerctiesnešu foruma atgriezies ar atziņu, ka Latvijā kā mazā valstī tiesnešiem ir priekšrocība jeb iespēja izveidot tik respektablu tiesnešu pašpārvaldes institūciju kā visas valsts tiesnešu konferenci. Lielajās valstīs, kur tiesnešu skaits ir vairāki tūkstoši, šādas iespējas nav.

Tiesu un tiesnešu neatkarība bija centrālā diskusiju tēma ikgadējā, nu jau piektajā Eiropas komerctiesnešu forumā, kas 30. aprīlī un 1. maijā notika Dublinā, Īrijā, un uz kuru bija aicināti civillietu tiesneši no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Anglijas un Velsas Augstās tiesas tiesnesis Burtons (Burton) stāstīja par Anglijas senajām tradīcijām tiesnešu neatkarības un ētikas veidošanā, sekoja diskusija, kurā foruma dalībnieki dalījās savu valstu pieredzē tiesu neatkarības nodrošināšanā. Gunārs Aigars informēja par Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcijām - tiesnešu konferenci, kvalifikācijas kolēģiju, disciplinārkolēģiju un Tiesnešu ētikas komisiju, un kolēģi no citām Eiropas valstīm atzinuši, ka Latvijas tiesnešiem doti spēcīgi pašpārvaldes un līdz ar to neatkarības nodrošināšanas instrumenti.

Eiropas tiesneši dalījās pieredzē un diskutēja arī par atsevišķu Regulu ieviešanu un izpildi nacionālajās tiesās. Tā Anglijas un Velsas Augstās tiesas tiesnesis Stīls (Steel) un Amsterdamas tiesas tiesnesis D.Grūts (Dineke de Groot) vadīja sesiju par Eiropas Savienības Padomes regulu 44/2001 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (saukta arī par Briseles I Regulu), bet Itālijas Augstākās tiesas tiesnesis R.Rordorfs (Renato Rordorf) un Vācijas tiesnesis H.P. Kiršhofs (Hans-Peter Kirchhof) par Eiropas Padomes Regulu Nr. 1346/ 2000 par maksātnespējas procedūrām.

G.Aigars atzīst, kaut arī Latvijā šobrīd Regulas par civillietu un komerclietu piekritību un pārrobežu spriedumu atzīšanu un Regulas par pārrobežu maksātnespējas procedūrām piemērošana vēl nav īpaši aktuālas, jo šādas lietas Latvijas tiesās vēl nonāk maz, citu dalībvalstu tiesu pieredze ir noderīga.
 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211