Eiropā tiesnešiem nav vienotas izpratnes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmēm. Dažāds ir viedoklis par noziedzīgā nodarījuma jēdzienu un dažāds definējums likuma normai, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tā pēc atgriešanās no reģionālā semināra Centrālās un Austrumeiropas tiesnešiem atzīst Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova.

Dažās valstīs, tas vairāk attiecināms uz bijušās PSRS teritorijā esošajām valstīm, ir izpratne, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir tikai tās darbības ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kas izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmi, proti, šo darbību rezultātā vainīgā persona var norādīt uz it kā legālo šo līdzekļu izcelsmi. Turpretī citās valstīs ar legalizēšanu saprot gandrīz jebkādu rīcību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļiem – uzglabāšanu, patērēšanu.

Pēc diskusijām ar kolēģiem no dažādām valstīm tiesnese secinājusi, ka atšķirīgās izpratnes cēloņi lielā mērā ir saistīti ar to, vai nacionālajā likumdošanā ir paredzēta kriminālatbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu, noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos un realizēšanu. Vēl viens no dažādas izpratnes cēloņiem ir dažāds viedoklis par noziedzīgā nodarījuma jēdzienu un dažāds definējums likuma normai, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Semināra pamatmērķis bija sniegt papildus zināšanas kriminālvajāšanā un tiesas nolēmumu pieņemšanā naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās. Tiesnešiem tika piedāvāts apgūt tiesas nolēmumu pieņemšanu no tiesiskā un praktiskā aspekta, iepazīties ar starptautisko tiesību pamatinstrumentiem, uz kuru pamata tiek izstrādāta atbilstoša nacionālā likumdošana, saņemt praktiskus padomus likumu piemērošanā, kuri reglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu izņemšanu un konfiscēšanu. Lektori, kas bija dažādu valstu tiesībsargājošo struktūru praktiķi – tiesneši, prokurori, pirmstiesas izmeklētāji, starptautisko sadarbības organizāciju pārstāvji, sniedza informāciju par starptautiskajiem standartiem un pasākumiem cīņā ar naudas atmazgāšanu.

Tiesnešiem tika rekomendēts darbībā izmantot šādus starptautiskos normatīvos aktus: 1988. gada 20. decembra ANO Konvenciju pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu, 1990. gada 8. novembra Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, 2003. gada 31. oktobra ANO Pretkorupcijas konvenciju, ANO un Eiropas Drošības padomes rezolūcijas, Eiropas Savienības direktīvas. Dažas rezolūcijas nav pieejamas latviešu valodā, tādēļ tiesnese tās norāda angļu valodā: United Nations Security Council Resolution 1267 Adopted 15 October 1999, United Nations Security Council Resolution 1373 Adopted 28 September 2001.

Informējot par naudas atmazgāšanas kriminalizāciju, tika analizētas sakarības starp naudas atmazgāšanu un predikatīvajiem noziegumiem, kā arī notika diskusija par noziedzīgā nodarījuma sastāva elementu dažādu izpratni dažādās valstīs. Diskusijā izmantoja un analizēja konkrētas krimināllietas apstākļus.

Tiesneši arī iepazīstināti ar finanšu izmeklēšanas galvenajiem pamatprincipiem pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī pagaidu pasākumiem, rīkojoties ar aizturētiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un šo līdzekļu konfiskāciju dažādās valstīs. Par šo tēmu informācija ir iegūstama Eiropas Savienības 2005. gada 24. februāra Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju.

Bez tam tiesneši iepazīstināti ar starptautiskās savstarpējās tiesiskās palīdzības un sadarbības iespējām šo jautājumu risināšanā.

Lai rosinātu semināra dalībniekus uz domu apmaiņu un atklātu atšķirības un pretrunas dažādu valstu normatīvajos aktos un tiesu praksē, semināra dalībniekiem bija praktiskas nodarbības – kāzusu risināšana konkrētās krimināllietās. Risinot praktiskos uzdevumus, izraisījās aktīva diskusija starp semināra dalībniekiem, un seminārs deva apjomīgu ieskatu dažādā izskatāmo jautājumu izpratnē dažādās valstīs un vienlaikus deva jaunas ierosmes, kuras, kā atzīst tiesnese Anita Poļakova, iespējams izmantot savā ikdienas darbā.

Reģionālais seminārs tiesnešiem no Centrālās un Austrumeiropas notika 3. un 4. jūlijā Vīnē, Austrijā. Semināru organizēja Eiropas drošības un sadarbības organizācija.

 



Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211