Tiesneši un prokurori no Spānijas, Vācijas un Somijas, kas 12. septembrī apmeklēja Augstāko tiesu, sarunā ar tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un Administrācijas vadītāju Anitu Kehri atzina, ka ir patīkami pārsteigti, Latvijas apmeklējuma laikā pārliecinoties, cik būtiskas pārmaiņas notikušas Latvijas tiesu sistēmā īsā laikā pēc neatkarības atjaunošanas.

Jens Florstedts, tiesnesis no Vācijas, novērtēja Latvijas tiesu sistēmas līdzību Eiropas un tieši Vācijas tiesu sistēmai, uz ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja uz Latvijas vēsturiskajām saitēm ar Eiropu un Eiropas valstu un tieslietu ekspertu palīdzību Latvijas tiesu sistēmai pēc neatkarības atjaunošanas. Guļāns atzīmēja, ka Latvijai nebija daudz laika veidot jaunu sistēmu, tāpēc citu valstu pieredze bija neatsverama un vācu juristu iespaids ir būtisks. Tas, ko citas valstis darījušas gadsimtiem ilgi, Latvijā ir izdarīts nepinos divos gadu desmitos. Taču, kā atzīmēja AT priekšsēdētājs, līdz ar to neizbēgamas ir daudzas nepilnības un problēmas, kuras mēģināts risināt ar jauno Tiesu iekārtas likumprojektu.

Spānijas kolēģi bija iepazinušies ar topošo likumprojektu un izteica neizpratni par neskaidro un tikai konsultatīvo lomu, kāda likumprojektā atvēlēta Tieslietu padomei. Spānijas Tieslietu padomes kompetencē ietilpst tiesnešu atlase un apstiprināšana amatā, kvalifikācijas un karjeras jautājumi, kā arī tiesnešu disciplinārā atbildība. Padomei piešķirtas arī īpašas uzraudzības un pārbaužu rīkošanas pilnvaras. Spānijas Tieslietu padomes sastāvā nav neviena izpildvaras pārstāvja, kaut gan Tieslietu ministrija joprojām ir atbildīga par tiesu nodrošinājumu ar materiālajiem resursiem un nepieciešamo likumprojektu sagatavošanu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājam Spānijas, Vācijas un Somijas tiesneši un prokurori jautāja par Latvijas tiesu neatkarību no likumdevējvaras un izpildvaras. Guļāns īpašas problēmas šai ziņā nesaskata, taču atzina dažas „vājās” vietas, kas ne tiešā veidā, tomēr zināmā mērā var ietekmēt tiesu varu. Piemēram, caur budžeta veidošanu vai tiesnešu atlasi, ko šobrīd veic izpildvara – Tieslietu ministrija.
Savukārt Teijo Lehikoiens, prokurors no Somijas, interesējās, cik lojāli Latvijas neatkarības idejai savulaik bija Latvijas tiesneši un kā spēja pārvarēt ilgo padomju sistēmas ietekmi. A. Guļāns pastāstīja, ka arī pats savu tiesneša karjeru rajona tiesā sācis padomju laikā un tādēļ zina, ka vairums Latvijas tiesnešu bija ne tikai lojāli neatkarīgajai Latvijai, bet arī progresīvi neatkarīgās Latvijas tiesu sistēmas veidotāji. Tie, kas savu amata pienākumu dēļ padomju režīmā bija saistīti ar Valsts drošības komiteju, tiesās vairs nestrādā. Protams, tiesnešiem, kas bija strādājuši padomju sistēmā, bija intensīvi jāapgūst jaunus tiesību veidus, piemēram, īpašuma tiesības un cilvēktiesības, un jāmaina domāšana. Profesionālu pilnveidošanos prasa arī Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tādēļ, kā atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs, nozīmīga Latvijas tiesnešiem ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas un citu Eiropas tiesu pieredze.

Eiropas Savienības valstu tiesnešu un prokuroru grupa Latvijā ieradusies divu nedēļu mācību vizītē Eiropas komisijas finansētā tiesnešu tālākizglītības projekta ietvaros. Latvijas tiesnešu mācību centrs vizītes ietvaros organizēja tikšanās ar dažādu institūciju pārstāvjiem Augstākajā tiesā, Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā, rajona, apgabala, Satversmes tiesā, KNAB, Tiesībsarga institūcijā, Prokuratūrā, Probācijas dienestā, kā arī cietuma apmeklējumu.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211