Latvijas sabiedrībā tiesu pamatā uztver kā konfliktu izšķiršanas instrumentu. Kā konflikta izšķīrēju tiesu parasti redz arī tiesneši. Dr.iur. Gata Bārdiņa monogrāfija “Dialoga nozīme tiesas spriešanā” ir pirmais zinātniskais darbs Latvijā, kurā tiek norādīts uz daudz būtiskāku tiesas lomu, proti, konflikta atrisinātājas lomu, kad procesa dalībnieku starpā tiek panākta saprašanās.

Monogrāfijas pamatā ir 2015.gadā aizstāvētais promocijas darbs, kas izstrādāts profesores Dr.iur. Sanitas Osipovas vadībā. Darba izstrāde gandrīz pilnībā sakrita ar laiku, kad Gatis Bārdiņš strādāja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā par senatora palīgu. Autors grāmatas ievadā atklāj, ka par stūrakmeni promocijas darbam, kura mērķis ir izpētīt dialoga lomu tiesas spriešanā, kļuva Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.oktobrī spriedums, kurā norādīts, ka tiesas spriedums veidojas kā dialogs starp tiesu, procesa dalībniekiem un sabiedrību.

Savukārt Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa grāmatas ievadā norāda, ka vairākas atziņas, par kurām rakstīts monogrāfijā, šajā laikā tika aprobētas praksē. Tādējādi monogrāfija ir vērtīga, jo balstīta ne tikai uz teorētiskiem apsvērumiem, bet arī uz reālu praktiskā darba pieredzi.

Gatis Bārdiņš ar savu grāmatu pirmos iepazīstināja bijušos Augstākās tiesas kolēģus, un uz tikšanos ar autoru 1.aprīlī pulcējās kupls pulks interesentu gan no Administratīvo lietu departamenta, gan Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas, gan Administratīvās apgabaltiesas kolēģi un citi interesenti. Saruna, atbilstoši grāmatas tematam, arī raisījās dialoga formā, daloties pārdomās un pieredzē par tiesas spriešanu no dialoga skatpunkta.

Monogrāfijā ieskicēti vairāki problēmjautājumi, ar kuriem saskaras Latvijas tiesu sistēma, tostarp uzticēšanās tiesām, lietu izskatīšanas un tiesas nolēmumu kvalitāte, kā arī lietu izskatīšanas termiņi. Kā norāda autors, dialogam ir galvenā loma kvalitatīvā tiesas spriešanā, tostarp lietas risinājuma pamatošanā. Dialogam jāraisās jau pirms tiesas, iespējami vairāk izmantojot mediāciju. Savukārt lietu skatot, tiesnesim jāveido dialogs gan ar lietas dalībniekiem, gan sabiedrību. Diskusijā izskanēja doma, ka tiesai, veidojot pilnīgāku un kvalitatīvāku dialogu, būtu jāatsakās no tradīcijas neizpaust savu nostāju lietas izskatīšanas gaitā. Tiesas spriešanas kvalitāte iegūtu, ja tiesa savu pozīciju paustu atklātāk.

Nozīmīgs jautājums, kas analizēts monogrāfijā, ir tas, kā tiesu pārslodzes gadījumā panākt līdzsvaru starp tiesas darba kvalitāti un kvantitāti. Dialoga iespējas mazinās, tiesām aizvien vairāk izmantojot rakstveida procesu, atsakot pieņemt lietas izskatīšanai, samazinot instanču skaitu lietas pārsūdzēšanai. Praktiķiem noderēs monogrāfijā ietvertās atziņas par būtisko lietas apstākļu noskaidrošanu, argumentāciju atbilstoši dialoga metodei, kā arī izteiksmes kodolīgumu. Veronikas Krūmiņa uzsver: “Monogrāfija ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas juridiskās domas veidošanā. Juridiskās literatūras klāstā nav daudz darbu, kas veltīti juridiskajām metodēm. Līdz ar to monogrāfija ir nozīmīgs ieguvums gan studentiem, gan tiesību piemērotājiem. Tiesas spriešanas kvalitāte iegūtu, ja ar šo monogrāfiju iepazītos visi Latvijas tiesneši”.

Grāmatu izdevusi Tiesu namu aģentūra.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211