Pēdējās savu Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru dienas – 13. jūnija – pēcpusdienā Andris Guļāns uz pieņemšanu aicināja tos cilvēkus, ar ko četrpadsmit gados kopā strādājis un sadarbojies tiesu varas laukā. „Vadītāja privilēģija ir iespēja satikties ar ļoti dažādiem cilvēkiem un caur viņiem pašam pilnveidoties,” sacīja A. Guļāns, sakot par to paldies tiem, ko viņš saticis, strādājot Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā.

Nu jau bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka ir mainījies laiks, bet viena lieta ir palikusi nemainīga – atziņa, ka tiesu sistēmā vēl daudz darāmā. A. Guļāns uzsvēra, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumus pildījis pēc labākās sirdsapziņas un tā, kā uzskatījis par labāko priekš Augstākās tiesas un Latvijas tiesu sistēmas kopumā. Iespējams, cits viņa vietā būtu rīkojies citādāk: izvirzījis citādus mērķus vai to sasniegšanai izmantojis citādus līdzekļus, tas atkarīgs no cilvēka, viņa pārliecības un gribasspēka. „Tiesības ir labas pārvaldības un taisnības māka,” secināja A. Guļāns.

Augstākās tiesas Atzinības rakstus par ilggadēju sadarbību A. Guļāns vēlējās pasniegt Latvijas tiesnešiem Eiropas tiesu instancēs – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesei Inetai Ziemelei, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesim Egilam Levitam un Pirmās instances tiesas tiesnesei Ingrīdai Labuckai, tāpat arī Latvijas Notāru padomei, Latvijas Advokātu padomei un Latvijas Tiesu izpildītāju padomei.

Četrpadsmit gados, kad A. Guļāns bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs, nomainījušies deviņi tieslietu ministri, arī viņiem A. Guļāns teica paldies par sadarbību. Romāns Apsītis atcerējās, kā viņam nācies pierunāt Guļānu uzņemties Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu, bet Vineta Muižniece saskaitījusi, ka viņa četrpadsmit gados nomainījusi piecas amatu pozīcijas, kamēr Guļāns bijis nemainīgs kā klints. Solvita Āboltiņa atsauca atmiņā viņas laikā sākto tiesu iekārtas reformas koncepciju un solīja, ka nebūs viegli arī jaunajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, jo būs vien jāatgriežas pie šīs reformas.

Laba sadarbība Augstākās tiesas priekšsēdētājam bijusi ar apgabaltiesu priekšsēdētājiem. Arī viņi teica paldies A. Guļānam par problēmu izpratni, par padomu un atbalstu.

Kopīgs darbs tiesiskuma stiprināšanā Augstākās tiesas priekšsēdētāju saistījis ar Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes tiesu, sadarbība bijusi ar Tiesnešu mācību centru un Juristu biedrību.

Amata pilnvaras beidzot, A. Guļāns pateicās arī saviem vietniekiem Augstākajā tiesā Pāvelam Gruziņam un Gunāram Aigaram, kā arī pārējiem struktūrvienību vadītājiem – Valerijanam Jonikānam, Veronikai Krūmiņai, Ivaram Bičkovičam, Zigrīdai Mitai un Augstākās tiesas Administrācijas vadītājai Anitai Kehrei un viņas vietniecei Sandrai Lapiņai.

Andris Guļāns Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā bija divus pilnvaru termiņus - no 1994. līdz 2008. gadam. Kaut arī likums neparedz ierobežojumu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu ieņemt vēlreiz, A. Guļāns atsacījās kandidēt trešo reizi. 5. jūnijā Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja Augstākās tiesas tiesnešu plēnuma izvirzīto kandidatūru - Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Bičkovičs Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu sāk pildīt ar pirmdienu, 16. jūniju.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211