Augstākās tiesas delegācija no 22. līdz 26. janvārim viesojās Spānijā, kur ES projekta „Augstākās tiesas administratīvās kapacitātes stiprināšana, izveidojot efektīvu dokumentu pārvaldības un personālvadības sistēmu” ietvaros apmeklēja vairākas tiesas un tiesu varas institūcijas.

Delegācijas sastāvā bija tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, šī projekta vadītāja un Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja Anita Kehre, viņas vietniece Sandra Lapiņa, Senāta kancelejas vadītāja Elīna Krištopāne, Krimināllietu tiesu palātas kancelejas vadītāja Daina Zomerfelde, Civillietu tiesu palātas kancelejas vadītāja Sarmīte Puķe, Finanšu un saimniecības nodaļas vadītājs Uldis Čuma-Zvirbulis, kā arī Informātikas nodaļas vadītājs Pāvels Veļeckis.

Kopš 1978. gada, kad tika veikti grozījumi Spānijas konstitūcijā, valsts augstākā tiesu varas pārvaldes institūcija ir Tieslietu padome, tās pilnvaras un funkcijas noteiktas ar īpašu likumu, kas stājās spēkā 1985. gadā.

Spānijas Tieslietu padomes prezidents Francisko Hosē Hernando Santjago, kas reizē arī Spānijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, pieņemšanā par godu Latvijas Augstākās tiesas pārstāvju vizītei uzsvēra, ka Tieslietu padomes galvenā jēga ir tiesu varas neatkarības un labas pārvaldības nodrošināšana. Tajā strādā 21 loceklis, no kuriem 12 ir tiesneši, kas pēc ievēlēšanas uz pilnvaru termiņu – 5 gadiem – pārtrauc tiesneša darbu. Pārējie ir sabiedrībā plaši pazīstami juristi, kurus izvirza dažādas organizācijas. Tieslietu padomes sastāvu un budžetu apstiprina parlaments.

Atšķirībā no Itālijas un Francijas, pēc kuru piemēra tika veidota Spānijas Tieslietu padome, tās sastāvā nav neviena izpildvaras pārstāvja, kaut gan Tieslietu ministrija joprojām ir atbildīga par tiesu nodrošinājumu ar materiālajiem resursiem un nepieciešamo likumprojektu sagatavošanu.

Spānijas Tieslietu padomes kompetencē ietilpst tiesnešu atlase un apstiprināšana amatā, kvalifikācijas un karjeras jautājumi, kā arī tiesnešu disciplinārā atbildība. Padomei piešķirtas arī īpašas uzraudzības un pārbaužu rīkošanas pilnvaras. Padomes centrālajā aparātā strādā vairāk nekā 200 dažādu darbinieku, tās gada budžets ir 62 miljoni eiro. Pavisam Spānijā ir apmēram 4400 tiesnešu, un attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu (45 miljoni) tas ir apmēram kā 1 :10 000.
Pirms trim gadiem pēc Tieslietu padomes iniciatīvas Spānijā uzsāka tiesu darba organizācijas reformu, kuras mērķis bija padarīt tiesu darbu efektīvāku, lai samazinātu lietu izskatīšanas laiku. Reforma

paredzēja izveidot dažāda līmeņa sekretāru institūciju, palielinot viņu atbildību un tādējādi atslogojot tiesnešus. Tiesas darbiniekiem Spānijā ir sarežģīta atlases sistēma, jāmācās un jākārto eksāmens, taču tālāko izglītību nodrošina valsts, un turpmākā karjera, laba alga un sociālās vajadzības ir garantētas.

Latvijas delegācijai bija iespēja iepazīties ar Spānijas Augstākās tiesas (kasācijas instance) darba organizāciju, kā arī viesoties divās Augstākajās apgabaltiesās – Madridē un Saragosā, kur lietas izskata gan kasācijas, gan apelācijas instancē. Īpašu interesi Latvijas pārstāvjiem izraisīja tiesas sēžu protokolēšanas modernizācijas jautājumi. Jau vairākus gadus Spānijā tiek veikti sēžu audio un videoieraksti, ko pievieno arī lietas materiāliem, tāpēc viss process netiek rakstiski protokolēts, sekretārs sagatavo tikai kopsavilkumu. Plaši tiek izmantotas arī videokonferenču iespējas, it īpaši, nopratinot lieciniekus vai uzaicinātos ekspertus.

Projekta īstenotājs Spānijā ir Juridiskās izglītības centrs, tāpēc Latvijas delegācijai bija iespējams arī noklausīties vairākas teorētiskas lekcijas un iepazīties ar mācību organizāciju. Vizītes noslēgumā, rezumējot iespaidus, Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns uzsvēra, ka šādi pieredzes apmaiņas braucieni ir ļoti nepieciešami ne vien tādēļ, lai gūtu jaunas zināšanas, bet arī lai saprastu, ka daudzi mūsu tiesas darbinieki paveic tik lielu darba apjomu, kāds pārtikušākā Eiropas valstī nemaz nebūtu iespējams. Guļāns uzskata arī, ka pirms diviem gadiem izveidotais jaunais Augstākās tiesas darbības nodrošināšanas modelis – vienota Augstākās tiesas Administrācija - attaisnojies, un iespējams, ir pat efektīvāks nekā Spānijas Augstākajā tiesā. Tomēr ir arī vairākas jomas, kurās Augstākās tiesas darbs būtu pilnveidojams. Viens jauninājums, domājams, tiks ieviests jau pavisam drīz – no 1. marta Augstākajā tiesā būs atsevišķa sūdzību izskatīšanas nodaļa.

Savukārt spāņu ekspertes Angelesa Hulvesa un Natālija Reus, kuras decembrī veica izpēti Latvijas Augstākajā tiesā, šonedēļ atkal ieradīsies Rīgā, lai kopā ar tiesas darbiniekiem semināros apspriestu iespējamos darba organizācijas uzlabojumus.

Šis ir pirmais Augstākās tiesas sagatavotais un ES atbalstītais projekts, kas tiek realizēts saskaņā ar noslēgto Saprašanās Memorandu starp Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas valdību Eiropas Savienības programmas „Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” (Transition Facility) 2005. gada finansējuma ietvaros.

 

Informāciju sagatavoja Anita Kehre, Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja

E-pasts: anita.kehre@at.gov.lv, tālrunis: 7020395, 29287367