2006. gada 19. decembrī Augstākajā tiesā viesojās Eiropas Kopienu (EK) Pirmās instances tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, kura ar tiesnešiem pārrunāja vairākus konkrētu kategoriju lietu izskatīšanu un salīdzināja situāciju Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. I. Labucka sarunas sākumā uzsvēra, ka ar katru gadu pieaug kopīgais starp Pirmās instances tiesu un Latvijas tiesām. Piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments jau tagad izmanto Pirmās instances tiesas praksi, tieši tāpēc arī ir vajadzīga šāda domu apmaiņa.

Pirmās instances tiesa darbojas līdzīgi administratīvajām tiesām kurā ceļ prasības:

  • privātas vai juridiskas personas pret EK iestādēm, to aktiem un lēmumiem;
  • dalībvalstis pret Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi;
  • par tāda kaitējuma novēršanu, ko radījušas EK iestādes vai to darbinieki;
  • pamatojoties uz līgumiem, kurus noslēgušas EK un kuros skaidri noteikta Pirmās instances tiesas kompetence;
  • preču zīmju jomā.

Pirmās instances tiesā lietas parasti skata 3 vai 5 cilvēku sastāvā palātās, taču, ja tiesneši nespēj vienoties un ja to prasa lietas sarežģītība, tad lietu var izskatīt arī virspalātā – 13 tiesnešu sastāvā vai plēnumā.

Tiesnese uzskata, ka tuvāko divu gadu laikā arī Latvijā varētu kļūt aktuāls jautājums par valsts atbalsta piemērošanas pamatotību. EK atzīstot, ka tas ir bijis nepamatots, valstij būs jālemj par līdzekļu piedziņu no valsts atbalsta saņēmēja.

I. Labucka skāra arī jautājumu par Pirmās instances tiesas praksi lietās par valsts iepirkumiem.

Nākamā lietu kategorija, kuru vēl skatīja Pirmās instances tiesa, bet kuras turpmāk skatīs Civildienesta tiesas, ir darbinieku prasījumu lietas. Pirmās instances tiesas aktuālākā tēma šogad ir sūdzības par Eiropas Padomes un Parlamenta jauno ierēdņu vērtēšanas sistēmu, kura tika ieviesta, lai darbiniekus motivētu vairāk strādāt un sistēma kopumā tiktu pietuvināta privātajam biznesam, taču tas radīja neapmierinātību ierēdņos un lietu pieaugumu. Labucka solīja, ka tuvākajos mēnešos tiks iztulkoti divi Pirmās instances tiesas spriedumi, kuri varētu būt noderīgi arī Latvijas tiesnešiem.

Preču zīmju lietas iedalās divās apakškategorijās – lietas, kas saistītas ar preču zīmju sajaukšanas iespēju un procedūru pārkāpumu lietas. Sajaukšanas lietās ir plaša un sazarota tiesu prakse jau kopš 2004. gada. Visvairāk lietas tiek skatītas saistībā ar tādām preču grupām kā vīni, parfimērija un farmakoloģija. Par šo jomu ir pieejami spriedumi un raksti arī latviešu valodā.

Pašlaik Pirmās instances tiesā tiek diskutēts, vai ir nepieciešams ieviest atsevišķu ētikas kodeksu tiesnešiem vai varbūt pietiek ar Eiropas tiesnešu ētikas kodeksu. Paredzētajā ētikas kodeksā normas būtu ļoti striktas un detalizētas. Vēl aktuāls jautājums ir par tiesnešu līdzekļu deklarēšanu, taču I. Labuckai tas neko nemainītu, jo saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem viņai tas ir jādara jau tagad.

Tiesneses un klausītāju starpā izvērtās diskusija par kritērijiem, kas tiek piemēroti Eiroierēdņiem un to attiecināmību uz ierēdņu strīdiem Latvijā.