Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Civillietu tiesu palātas tiesneši 22. decembrī kopsēdē apsprieda tiesu prakses apkopojumu lietās par servitūtu tiesībām, kuru sagatavojusi tiesas Judikatūras nodaļa. Kopsēdes lēmumā norādīts, ka tiesneši apstiprina tiesu prakses apkopojumā izdarītos secinājumus likuma piemērošanas jautājumos servitūtu tiesībās un ar tām saistītajās tiesiskajās attiecībās. Tiesneši arī iesaka apkopojuma secinājumus izmantot tiesu praksē, izskatot strīdus tiesās, kas rodas jautājumos par servitūtu nodibināšanu un servitūtu tiesību izmantošanu.

Lai apkopotu tiesu praksi, analizēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un visu apgabaltiesu Civillietu tiesas kolēģiju spriedumi lietās, kas izskatītas 2005. un 2006. gadā. (Civillietu tiesu palāta lietas par servitūtiem neskata.)

Servitūtu tiesību vispārējos noteikumus regulē Civillikuma 1130. – 1140. pants, kas nosaka servitūtu nodibināšanas un izmantošanas vispārējos principus. Tiesu prakses apkopojumā īpaša vērība pievērsta vairākiem principiem.

Apkopojumā apskatīts Civillikuma 1132. pants, kas nosaka, ka, rodoties šaubām par servitūta apmēru, tas arvien pieņemams vismazākā apmērā. Lai tiesas spriedums neizraisītu šaubas par servitūta apmēru, tiesas spriedumā, nodibinot braucamā ceļa servitūtu, norādāms braucamā ceļa garums un platums, vai arī servitūts apstiprināms saskaņā ar tiesai iesniegtu dokumentu (plānojumu, skici), kurā norādīti servitūta apmēri.

Servitūts apgrūtina kalpojošo nekustamo īpašumu. (Civillikuma 1134. pants). Servitūta nodibinājums nav liegums kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam rīkoties un pašam lietot apgrūtināto īpašumu. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa vai nomas līgums neatceļ un negroza reālservitūtu. Servitūts saista ne tikai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku, bet arī tā pārvaldītāju vai lietotāju – nomnieku, īrnieku, kā arī īpašuma atsavināšanas gadījumā tā jaunais īpašnieks. Ja notiek kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa laikā, kad tiesā ierosināta lieta par servitūta nodibināšanu, tas netraucē lietas izskatīšanu.

Civillikuma 1135. pants nosaka, ka servitūts dod labumu valdošajam nekustamajam īpašumam un tā izlietotājam. Jēdziens „labums servitūta izlietotājam” un „taisnprātība, saudzējot kalpojošo nekustamo īpašumu” vērtējami objektīvi, nesaistot tos ar subjektīvām personu interesēm.

Tiesa var nodibināt pēc kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka prasības jaunu servitūtu iepriekšējā vietā, ja tas nemazina valdošā nekustamā īpašuma labumu, kura dēļ tas ir nodibināts, vai ir saudzīgāks attiecībā uz kalpojošo īpašumu.
Tiesu prakses apkopojumā analizēti arī citi principi, kas attiecas uz servitūtu tiesībām. Pētījuma pilns teksts būs pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadāļā „Tiesu prakses apkopojumi”.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Ilze Eida, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: ilze.eida@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211