Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar tieslietu speciālistiem veikusi pētījumu par tiesu nolēmumu struktūras elementu un to izstrādes metožu saistību ar nolēmumu juridisko kvalitāti. Pētījums veikts uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta pieņemto nolēmumu analīzes bāzes un domāts Krimināllietu departamentam. 25. septembrī departamenta senatori kopsēdē iepazinās un analizēja pētījuma atziņas.

Pētījuma vispārējais mērķis bija apzināt Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta pieņemto nolēmumu veidošanas pamatprincipus, analizēt to saturu, it īpaši pielietotās argumentācijas metodes un argumentācijas tehniku, kā arī apzināt problēmu jautājumus, kā padarīt lēmumu pilnīgāku un līdz ar to paaugstināt tā juridisko kvalitāti.

Izpēte veikta, analizējot vairāk nekā 200 Senāta Krimināllietu departamenta 2004. – 2005. gados pieņemtos nolēmumus, kad kasācijas instances tiesas lēmuma saturu noteica Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 462. pants, kā arī izlases kārtībā 2006. gadā pieņemtos nolēmumus. Līdz ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos prasības lēmuma noformēšanai un lēmuma saturam nav būtiski mainījušās, tādēļ pētījuma atziņu aktualitāte nav mazinājusies. Vienlaikus, kā atzīmē Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Senāta nolēmumu kvalitāte jau ir būtiski uzlabojusies, īpaši pilnveidojusies argumentācija lēmumu motīvu daļā. Tāpat vairāki pētījuma secinājumos izteiktie priekšlikumi par lēmumu noformēšanu jau ieviesti lēmumu noformējumā un to stils ir kļuvis vienveidīgāks.

Par vairākiem pētījuma secinājumiem un priekšlikumiem senatoriem raisījās diskusijas. Piemēram, vai kasācijas instances tiesas lēmumam vajadzētu atbilst tādiem pašiem principiem, kādus jāievēro, taisot un noformējot pirmās instances tiesas lēmumu, vai lēmumā būtu iekļaujama detalizēta informācija par tiesājamo. Diskutēts tika, vai lēmuma aprakstošajā daļā būtu jāietver arī pārsūdzēto vai protestēto nolēmumu pieņēmušās tiesas sniegtās atziņas, vai lēmumu pamatošanā obligāti būtu jāizmanto ne tikai „par”, bet arī „pret” argumenti, tāpat par tiesu prakses izmantošanu kā argumentācijas metodi.

Judikatūras nodaļa sadarbībā ar tieslietu speciālistiem 2005.gadā veikusi arī pētījumu par Civillietu departamenta nolēmumu juridisko kvalitāti. Patreiz tiek veikts pētījums par Administratīvo lietu departamenta pieņemto lēmumu juridisko kvalitāti. Šādu pētījumu mērķis ir sekmēt tiesu prakses vienotību, kas nostiprinātu un veicinātu sabiedrības uzticības līmeni tiesu varai kopumā.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211