Runājot par tiesu sistēmas nepārtrauktajām reformām, kad “viena reforma vēl nav pabeigta, cita reforma jau pieteikta”, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā īpaši asi kritizēja ieceri veidot Ekonomisko lietu tiesu. “Nav skaidrs, kā tā iekļausies Satversmē nostiprinātajā tiesu sistēma, turklāt – šī tiesa ir vērsta uz pagātni, nevis nākotni,” uzsvēra P.Dzalbe.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd notiek pāreja no fiziskiem noziegumiem uz noziegumiem virtuālajā vidē, bet tiesas un citas tiesu sistēmas institūcijas nav gatavas šādus noziedzīgus nodarījumus atklāt, izmeklēt un iztiesāt. Tāpēc Ekonomisko lietu tiesas izveidei virzīto spēku, enerģiju un finanses būtu jāvirza ar skatu uz nākotni, nevis pagātni.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs norādīja arī uz vairākām departamenta iniciatīvām tiesu sistēmas darba efektivizēšanai, īpaši akcentējot iniciatīvu uzaicināt uz tikšanos Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras amatpersonas, lai kopā ar Augstāko tiesu izteiktu viedokļus par nodokļu lietām. Rezultātā Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce pieņēma divus lēmumus – “Par tiesību normu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu interpretāciju” un “Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu iemaksas”.

Krimināllietu departaments nosūtījis arī priekšlikumus Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas darba grupai par grozījumiem likumā, pārskatot Augstākajā tiesā izskatāmo lietu veidus. “Mūsuprāt, daļa no lietām neatbilst kasācijas instances būtībai, piemēram, par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstīs notiesātai personai, lietas, kas skatītas bez pierādījumu pārbaudes,” norāda P.Dzalbe. Vairāki Krimināllietu departamenta priekšlikumi iestrādāti likumprojektos un atrodas izskatīšanā Saeimā.

Senāts tiesību attīstību sekmē arī ar tiesu prakses apkopojumiem. Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs informēja par 2020.gadā aktualizētajām tēmām. Kopā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu plānoti pētījumi par noziedzīgiem nodarījumiem darba tiesiskajās attiecībās, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, par piespiedu ietekmēšanas līzdekļu piemērošanu juridiskajai personai un par Krimināllikumā paredzēto atbildību par kibernoziegumiem. Krimināllietu departaments arī apkopos atziņas nodokļu lietās un pētīs jautājumu par personu grupas pēc iepriekšējas vienošanās, sadalot lomas, izpratni zādzību lietās, kā arī apkopos atziņas par atceltajiem un grozītajiem zemāku instanču nolēmumiem.

Senāta Krimināllietu departamentā 2019.gadā saņemtas 764 lietas, izskatītas 783, lietu izskatīšanas koeficients 102%. Neizskatīto lietu atlikums gada beigās – 141, visas tās saņemtas 2019.gadā. Lietu izskatīšanas vidējais ilgums – 87 dienas. 

 

Vēl par Augstākās tiesas 17.februāra plēnumu lasiet:

Augstākajā tiesā izskatīts vairāk lietu, mazinājies lietu uzkrājums

Civillietu departaments pietuvojies kvalitatīvi jaunai kasācijas tiesvedības pakāpei civilprocesa attīstībā

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja norāda uz tiesnešu skaita stratēģiskas plānošanas nepieciešamību

Līdz 16.martam jāizvirza kandidāti Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211