Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur ar operatīvās darbības pasākumu akceptēšanu un kontroli nodarbojas valsts augstākā – kasācijas instances – tiesa, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 15.decembrī norādīja Augstākās tiesas pārstāvis Pāvels Gruziņš.

Arī iepriekš Saeimas komisijai nosūtītajā vēstulē norādīts, ka Augstākā tiesa kopš laika, kad sāka runāt par nepieciešamību pilnveidot Operatīvās darbības likumu, konsekventi ir paudusi savu noraidošo attieksmi pret tai uzlikto pienākumu likuma 7.panta ceturtās daļas kārtībā lemt par sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšanu.

Jautājums par operatīvo darbību akceptēšanas sistēmas maiņu ir aktualizējies līdz ar tiesu sistēmas reformu, likvidējot Augstākajā tiesā apelācijas instanci un Augstākajai tiesai veicot tikai kasācijas funkciju. Līdz ar to Augstākā tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz to, ka ir jāpārskata un jāatbrīvo Augstākā tiesa no tām funkcijām, kas nav raksturīgas kasācijas instancei.

Augstākās tiesas Saeimas komisijai nosūtītajā vēstulē norādīts, ka kasācijas instances tiesai nav pieļaujami akceptēt un kontrolēt operatīvās darbības pasākumus un pēc tam pieņemt lēmumus, jau izskatot konkrētas lietas, turklāt jautājumos, vai pareizi piemērots likums. Tas var radīt tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpuma atzīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja tiks konstatēts, ka akceptu devis kasācijas instances tiesnesis un šā operatīvās darbības pasākumā iegūtās ziņas kā pierādījumi tiek izmantoti kriminālprocesā, šo lietu izskatot tajā pašā kasācijas instances tiesā.

Kā norāda Augstākās tiesas pārstāvis Pāvels Gruziņš, kurš piedalījās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, priekšlikums mainīt operatīvo darbību akceptēšanas sistēmu un akceptēšanas pienākumu no Augstākās tiesas pārlikt uz apgabaltiesu nav atbalstīts šobrīd sagatavotajos grozījumos, kas attiecas uz citām Operatīvās darbības likuma normām. Pirms 2.lasījuma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija to likumprojektā nav iekļāvusi kā savu priekšlikumu.

Savukārt šīs komisijas izveidotā Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas komisija, ko vadīja deputāts Andrejs Judins, jau 2013.gadā bija pieņēmusi lēmumu virzīt priekšlikumu, ka likumā izdarāmi grozījumi, nosakot, ka atsevišķā veidā veicamās operatīvās darbības akceptē apgabaltiesa. Augstākās tiesas nostāju šajā jautājumā savulaik atbalstīja arī Nacionālās drošības komisija.

Augstākajai tiesai pašai nav likumdošanas iniciatīvas, tādēļ turpmākā rīcība var būt tikai diskusiju un sarunu turpināšana ar likumdevēju, Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju, kopīgi nonākot pie labākā jautājuma risinājuma.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211