Ar svinīgu pasākumu, atskatoties uz simtgades gadā darīto, Augstākā tiesa 19.decembrī atzīmēja Latvijas augstākās tiesu instances – Latvijas Senāta – simtgadi.

Pasākumā piedalījās senatoru tuvinieki, Augstākās tiesas bijušie un tagadējie tiesneši un darbinieki, tiesu sistēmas pārstāvji, apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu pārstāvji, kā arī tie cilvēki pašvaldībās, muzejos, augstskolās un citur, kas palīdzējuši realizēt Augstākās tiesas simtgades projektus. Tieši viņi dalījās pārdomās, ko raisījuši kopā ar Augstāko tiesu darītie darbi.  

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits uzsvēra institucionālās atmiņas nozīmi un atzīmēja nozīmīgākos Latvijas Senāta vēstures pieturpunktus. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa norādīja uz zinātnes un prakses nozīmīgo saikni, ko Senāts un senatori vienmēr uzskatījuši par pašsaprotamu, savukārt fakultātes docents Jānis Pleps ar spilgtiem piemēriem raksturoja Latvijas Senāta mantojuma mūsdienīgo aktualitāti. Vēsturnieks Valters Ščerbinskis, kurš sastādījis vairāku profesiju personu biogrāfiskās vārdnīcas, uzsvēra tiesnešu augsto morāli un atbildīgumu par amata prestižu.   

Senatoru piemiņas pasākumu nozīmi novadu vēsturiskā mantojuma atklāšanā novērtēja Rumbas pagasta pārvaldniece Lija Šēle, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats un Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone.

Emocionālas bija senatoru mazbērnu Veras Mihejevas, Kristīnes Čakstes un Videmara Rumpētera uzrunas. Videmars Rumpēters, Berģu evaņģēliski lutreriskās draudzes mācītājs, deva arī svētību Latvijas Senāta darba turpinātājiem.

Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo pauda gandarījumu par vēsturiskā Senāta vārda atgriešanu Augstākajai tiesai, bet tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs runāja par vērtībām, ko par nozīmīgām Latvijas tiesu sistēmai atzinuši paši tiesneši.

Senāta departamentu priekšsēdētāji Veronika Krūmiņa un Pēteris Dzalbe un departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Edīte Vernuša novēlējumu saviem kolēģiem izteica caur Latvijas Senāta senatoru atziņām, kas apkopotas izdevumā “Senatoru atziņas. Simts un vairāk”, ko kā dāvanu Latvijas Senāta simtgadē saņēma visi pasākuma dalībnieki.

Latvijas Senāta simtgades pasākums bija apliecinājums, ka Senāta vēsture ir dzīva ne tikai vēstures grāmatās un arhīva dokumentos, un ne tikai senatoru dzimtu atmiņās, bet arī Latvijas Senāta darba turpinātāju – Augstākās tiesas – darbā. “Mēs esam atbildīgi par Latvijas Senāta turpmākajām vēstures lappusēm,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Par Augstāko tiesu uz otrā gadu simta sliekšņa – Latvijas Senāta simtgades pasākumam tapušā īsfilmā. Skatiet to šeit.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211