Mediju dienā 25.aprīlī Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji par tieslietām rakstošos žurnālistus informēja par Augstākās tiesas un tiesu sistēmas aktualitātēm, kā arī par nozīmīgākajiem Senāta nolēmumiem, kas nosaka tiesu praksi un varētu būt noderīgi un interesanti mediju darbā.

Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atskatoties uz aizvadīto gadu Augstākajā tiesā, akcentēja Latvijas Senāta simtgadi un Senāta vārda atgriešanu kasācijas instancei. Savukārt par Tieslietu padomes aizvadītā gada aktualitātēm minēja maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, tiesu varas neatkarības stiprināšanu un Tieslietu padomes kompetences paplašināšanu, kā arī Tieslietu padomes sastāva maiņu.

Kā šā gada aktuālākos tieslietu sistēmas jautājumus Ivars Bičkovičs minēja zemesgrāmatu tiesnešu integrāciju rajonu tiesās, jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību, tiesu specializācijas risināšanu, kā arī diskusiju par tiesnešu administratīvo imunitātei jeb, precīzāk teikt, administratīvo atbildību.

Dienas turpinājumā departamentu priekšsēdētāji žurnālistus iepazīstināja ar civillietu un administratīvo lietu aktualitātēm un nozīmīgākajiem Senāta nolēmumiem, kas iezīmē ne vien tiesu praksi, bet var noderēt kā pētnieciskās un izglītojošās žurnālistikas tēmas.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs minēja tādus departamenta nolēmumus, kas atrisinājuši nesamērīgu līgumsodu un komercnoilguma problemātiku. Šobrīd aktualitāte ir zemes piespiedu nomas un apsaimniekošanas jautājumi, kā arī “korporatīvā plīvura noņemšana” maksātnespējas lietās. Senāts arī attīsta judikatūru par atteikšanos no pārmērīga formālisma, lai novērstu slēpšanos aiz fiktīviem darījumiem.

Latvijas jaunākajam tiesu atzaram – administratīvajām tiesām – šogad 15 gadi, un Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas prezentācijas jautājums bija: ko administratīvās tiesas devušas Latvijas cilvēkiem? Ir uzlabojusies valsts pārvalde – ierēdņu izpratne par cilvēktiesībām un saviem pienākumiem pret sabiedrību, iestāžu darba kultūra un ierēdņu izdoto administratīvo aktu argumentācija – tas ir galvenais administratīvo tiesu darba ieguldījums. Tādēļ, kā uzsvēra departamenta priekšsēdētāja, nav korekti salīdzināt administratīvo lietu izskatīšanas rezultātus ar civillietu izskatīšanas rezultātiem, pārmetot administratīvajām tiesām nostāšanos valsts pārvaldes pusē.

Departamenta priekšsēdētāja minēja arī nozīmīgākās Senāta lietas tādās lietu kategorijās kā informācijas pieejamība, vides tiesības, pilsonības lietas, personvārdu rakstība, valsts amatpersonu disciplināratbildība un bāriņtiesu jautājumi.

Veidojot konstruktīvu sadarbību ar medijiem, Augstākā tiesa informatīvi–izglītojošu Mediju dienu par tieslietām rakstošajiem žurnālistiem organizē jau sesto gadu. Šogad tajā piedalījās četrpadsmit žurnālisti no specializētajiem žurnāliem un portāliem, nacionālajamiem un reģionālajiem laikrakstiem.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211