Jaunā gada pirmās nedēļas neliecina, ka grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kas palielina drošības naudu par kasācijas sūdzību iesniegšanu, būtiski samazinātu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā ienākošo lietu skaitu. Taču jaunā kārtība radījusi neskaidrības par drošības naudas apmēru tām kasācijas sūdzībām, kas tiek iesniegtas pērngad izskatītajās lietās.

Atbilstoši CPL grozījumiem, ko Saeima pieņēma 2010. gada 20. decembrī, četrkārtīgi palielināta drošības nauda, kas jāiemaksā, iesniedzot kasācijas sūdzību. Likuma 458. panta pirmā daļa nosaka, ka drošības nauda ir 200 lati līdzšinējo 50 latu vietā.

Grozījumi likumā pieņemti, neparedzot pārejas noteikumus attiecībā uz tām lietām, kas apelācijas instancē izskatītas līdz 2011. gada 1. janvārim, kad likums stājās spēkā. Tas radījis zināmu neskaidrību, cik liela drošības nauda jāmaksā par tām kasācijas sūdzībām, kas tiek iesniegtas lietās, ko apelācijas instance izskatījusi vēl pagājušajā gadā.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs skaidro, ka departamenta senatori apsprieduši šo jautājumu un Senāta nostāja ir tāda, ka, nosakot drošības naudas apmēru, jāņem vērā procesuālās darbības veikšanas laiks. Ja kasācijas sūdzība tiek iesniegta pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās, tas ir, 1. janvāra, jāmaksā 200 lati, neskatoties uz to, ka lieta izskatīta pirms 1. janvāra.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs šobrīd neprognozē, vai palielinātā drošības nauda samazinās kasācijas sūdzību iesniegšanu Senātā. Z.Gencs domā, ka lietas dalībnieki biežāk izmantos likumā paredzētās tiesības un prasīs atbrīvot no drošības naudas samaksas.

Saskaņā ar CPL 458. panta ceturto daļu drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu, tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

Gadījumā, kad personas iesniegtā kasācijas sūdzība apmierināta vai tā tiek atsaukta līdz Senāta rīcības sēdei, personai drošības naudu atmaksā. Iemaksāto drošības naudu persona zaudē tikai tajā gadījumā, kad kasācijas sūdzība atzīta par nepamatotu.

Kā likumprojekta anotācijā norādīja Tieslietu ministrija, kas gatavoja CPL grozījumus, paaugstinot drošības naudas apmēru, cerēts daļēji segt izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai, un arī atslogot Senāta Civillietu departamentu no nepamatotu sūdzību izskatīšanas. Drošības naudas apmērs par kasācijas sūdzības iesniegšanu nebija mainīts kopš CPL pieņemšanas 1998. gadā. Salīdzinot ar nodevu apmēriem, kas maksājami, iesniedzot prasības pieteikumu pirmās instances un apelācijas instances tiesā, drošības nauda par sūdzības izskatīšanu kasācijas instancē tika novērtēta kā neatbilstoši zema, kas vairs nenodrošina mērķi, ar kādu drošības naudas nomaksas pienākums noteikts.

 

Valsts nodeva par apelācijas sūdzībām tāda pati kā pirmajā instancē

Ar 2010. gada 20. decembra grozījumiem CPL palielināta arī valsts nodeva par apelācijas sūdzību iesniegšanu.

Likuma 34. pants nosaka, ka par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši tādai pašai likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos - likmei, kuru aprēķina atbilstoši summai pirmās instances tiesā. Līdz grozījumu pieņemšanai valsts nodeva par apelācijas sūdzību bija 50% apmērā no likmes.

Atsevišķu kategoriju civillietām pārskatīts arī valsts nodevas apmērs. Piemēram, par pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību valsts nodeva ir 150 lati (iepriekš 50 lati), par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā valsts nodeva ir 2 % no parāda summas, bet ne vairāk par 350 latiem (iepriekš 200 lati). No jauna noteikta 50 latu valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Savukārt CPL 37. pants, kas nosaka gadījumus, kad valsts nodevu atmaksā, papildināts ar nosacījumu, ka tiek atmaksāti 50% no iemaksātās valsts nodevas, ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211