Lai novērstu atšķirīgu prokuratūras un tiesu praksi Krimināllikuma piemērošanā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu, Augstākā tiesa veikusi pētījumu par Krimināllikuma 210. panta piemērošanu tiesās.

Problēma aktualizēta pēc ģenerālprokurora ierosinājuma un secinājumiem, kas izdarīti, izpētot krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar Krimināllikuma 210. pantu, kas izskatītas tiesās 2010. gadā un 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos un kurās spriedumi stājušies likumīgā spēkā.

No izpētes materiāliem redzams, ka pastāv dažāda tiesu prakse, saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 210. pantu kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kas izpaudušies kā kredīta negodprātīga saņemšana vai izmantošana, kopībā ar KL 275. pantu par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un KL 177. pantu par krāpšanu.

Otra atšķirīga izpratne ir par dokumenta, kas piešķir tiesības saņemt kredītu vai citu aizdevumu, saturu. KL 210. pantā paredzētā atbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai vai tā izmantošanas laikā sasaiste ar KL 275. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par dokumentu viltošanu veidojas tad, kad kredīta vai aizdevuma izsniedzējam tiek iesniegta viltota darba vietas un ienākumus apliecinoša izziņa, VSAA izziņa par sociālās apdrošināšanas iemaksām un ienākumiem pirms nodokļa nomaksas, tas ir, dokumenti, kas satur nepatiesas ziņas.

No pētījuma redzams, ka vislielākā risinājumu dažādība pirmstiesas procesa un tiesu nolēmumos ir jautājumā par būtiska kaitējuma pazīmju izpratni, noziedzīgu nodarījuma kvalificējot saskaņā ar KL 210. panta trešās daļas pazīmi – būtisku kaitējumu valstij, kreditoram vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm un tiesībām.

Pētījuma pamatā ir 77 Latvijas pirmās instances tiesās izskatīto krimināllietu nolēmumi, kuros noziedzīgi nodarījumi kvalificēti atbilstoši KL 210. pantam. Apelācijas kārtībā izskatītas trīs krimināllietas, kasācijas kārtībā – viena. Mazais pārsūdzēto spriedumu skaits izskaidrojams ar tiesu piemērotajiem sodiem, kas gandrīz visos gadījumos nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

Vairumā gadījumu personas saskaņā ar KL 210. pantu notiesātas par negodprātīga kredīta saņemšanu sadzīves priekšmetu iegādei, vienā gadījumā – par hipotekārā kredīta saņemšanu, bet 24 gadījumos nelikumīgi saņemta maksājumu karte ar limitētu kredīta summu. Analizētajos spriedumos saskaņā ar KL 210. panta pirmo daļu notiesātas 42 personas (55 %), ar otro daļu – 4 personas (5 %), bet saskaņā ar trešo daļu – 31 persona (40 %).

Tiesu prakses analīze veikta saistībā ar kredītiem, ko bankas izsniegušas kredīta ņēmējiem, taču par noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem izdarītie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz subsīdiju un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu.

Pētījumu veicis juridisko zinātņu doktors Uldis Krastiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu.

Pētījums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesas informācija/ Tiesu prakses apkopojumi.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211