Milzīgajā darba apjomā un steigā nepazaudēt galveno - Augstākās tiesas darba kvalitāti,- noslēdzot gada atskaites plēnumu 11. martā, vēlēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

2010. gadā Augstākajā tiesā saņemts rekordliels lietu skaits - aptuveni 5000 lietu, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā pirms 10 gadiem. Izskatītas 4518 lietas, kas arī ir divreiz vairāk nekā 2000. gadā. Taču tiesnešu skaits nav divreiz lielāks, kas nozīmē, ka darba slodze gan tiesnešiem, gan tiesas darbiniekiem ir ievērojami augusi.

Gada atskaites plēnumā Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji savos ziņojumos minēja gan ciparus, kas raksturo aizvadītā gada darbu, gan arī runāja par problēmām un ieteica priekšlikumus problēmu risinājumam.

 

Senāta Civillietu departaments

Lietu atlikums gada sākumā - 618, saņemtas - 1393, izskatītas - 1136, lietu atlikums gada beigās - 875. Atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 37% no izskatītajām lietām.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs informēja par risinājumiem, ko lietu atlikuma mazināšanai darījuši departamenta darba organizācijā: pilnveidota lietu sadales kārtība rīcības un Senāta sēdēm, tiek pastiprināts „siets” rīcības sēdēs, atsakot kasācijas tiesvedības ierosināšanu gadījumos, kad jau ir izveidojusies stabila judikatūra vai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

Taču problēma nav atrisināma bez tiesiskā regulējuma pilnveidošanas. Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs minēja priekšlikumus, piemēram, izslēgt no Civilprocesa 483.panta Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesības iesniegt protestus par spēkā esošajiem tiesu nolēmumiem, šīs tiesības atstājot tikai ģenerālprokuroram; lietu izskatīšana rakstveida procesā, piemēram, tā izskatot visas blakus sūdzības.

Z. Gencs norādīja, ka jāmeklē tiesiski risinājumi lietu skaita samazināšanai, izslēdzot iespēju tiesāties tiesāšanās dēļ par nelielām naudas summām, izsakot pieļāvumu, ka pozitīvs faktors varētu būt Saeimas grozījumi Civilprocesa likumā, palielinot drošības naudas apmēru.

 

Senāta Krimināllietu departaments

Lietu atlikums gada sākumā - 38, saņemtas - 660, izskatītas - 644, lietu atlikums gada beigās - 54. Atteikts pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā 64% no izskatītajām lietām.

Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš norādīja, ka Senāta darba slodzi būtiski atslogojuši 2005. gada Kriminālprocesa likuma grozījumi, ļaujot atteikt pārbaudīt nolēmumu kasācijas kārtībā, ja izteiktā prasība nav pamatota ar likuma pārkāpumu, kā arī lietas skatīt rakstveida procesā. Taču kā problēmu departamenta priekšsēdētājs minēja likumu nestabilitāti un biežos likumu grozījumus. P. Gruziņš arī pauda neapmierinātību ar pagājušajā gadā noteikto ierobežojumu, ka pretendēt darbam Augstākajā tiesā var tikai tiesneši, kuri sasnieguši 40 gadu vecumu. Iespējams, tas, tāpat kā neizskaidrotais balsojums pret juridisko zinātņu doktoru Andreju Judinu senatora amatā, ir Saeimas deputātu mēģinājums vājināt Augstāko tiesu,- minēja P. Gruziņš.

 

Senāta Administratīvo lietu departaments

Lietu atlikums gada sākumā - 256, saņemtas - 956, izskatītas - 911, lietu atlikums gada beigās - 301. Atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 29% no izskatītajām lietām.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa pauda viedokli, ka lietu skaitu tiesās nav iespējams samazināt tikai ar tiesu darba procesu iekšējo efektivizēšanu, tam nepieciešama arī politiskā griba izdarīt grozījumus Administratīvā procesa likumā. Piemēram, rakstveida procesu nosakot arī pirmajā un apelācijas instancē un palielinot valsts nodevu un drošības naudu, lai ierobežotu nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Departamenta priekšsēdētāja minēja piemēru, ka 10 pastāvīgie pieteikumu iesniedzēji rada 1 senatora gada slodzi, turklāt 98% no šīm lietām lēmums ir negatīvs. V. Krūmiņa norādīja arī uz nepieciešamību pašvaldībām un valsts institūcijām sekot tiesu praksei un nesniegt bezcerīgas apelācijas un kasācijas sūdzības un neturpināt bezjēdzīgu tiesāšanos, nodokļa maksātāju naudu tērējot pat ārpusiestāžu advokātu pakalpojumiem.

Savukārt kā iekšējās iespējas tiesas darba efektivizēšanai V. Krūmiņa minēja Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) uzlabošanu, Judikatūras nodaļas stiprināšanu, Sūdzību izskatīšanas nodaļas atjaunošanu Augstākajā tiesā.

Arī V. Krūmiņa pauda neizpratni par 40 gadu slieksni Augstākās tiesas tiesnešiem, kā pozitīvu piemēru minot Administratīvo lietu departamentu, kurā strādā gados jauni senatori.

 

Civillietu tiesu palāta

Lietu atlikums gada sākumā - 1187, saņemtas - 1644, izskatītas - 1514, lietu atlikums gada beigās - 1317.

Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars atzina, ka lielais civillietu uzkrājums tiesās, tai skaitā Civillietu tiesu palātā, ir smagnējā Civilprocesa likuma sekas. Šobrīd likums dod par daudz runāšanas tiesību pusēm, secināja palātas priekšsēdētājs. Apelāciju būtu jāvirza uz rakstveida procesu, bet Senātam būtu jādod tiesības izvēlēties lietas, ko skatīt, lai veidotu judikatūru. Augstākajai tiesai nav paredzēta likumu ierosināšanas funkcija, taču ar konkrētiem priekšlikumiem tiesa var vērsties ministrijā vai Saeimas komisijā. Diemžēl tiesu palātas tiesnešiem lielās noslodzes dēļ trūkst laika likumu grozījumu sagatavošanai un to virzīšanai.

 

Krimināllietu tiesu palāta

Lietu atlikums gada sākumā - 371, saņemtas - 317, iztiesātas - 313, lietu atlikums gada beigās - 375.

Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis atzina, ka nav piepildījušās viņa pirms gada izteiktās prognozes, ka sakarā ar lietu piekritības grozījumiem palātā ienākošo lietu skaits samazināsies uz pusi. Taču tuvāko gadu laikā lietu uzkrājumi samazināsies gan saistībā ar lietu piekritību, gan tādēļ, ka vispār samazinās noziedzīgo nodarījumu skaits.

Tiesu palātas lielākā problēma ir lietu atlikšana. Pagājušajā gadā nenotika katra otrā tiesas sēde, atlikšanas biežākie iemesli - apsūdzēto un viņu aizstāvju neierašanās uz tiesas sēdi. Tiesu palātas priekšsēdētājs uzsvēra, ka jādomā, kā mazināt slimojošo apsūdzēto un „vārgo” aizstāvju skaitu, arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs akcentēja nepamatoto slimības lapu problēmu.

Savukārt pret iespēju apelācijas instancē samazināt jaunu pierādījumu meklēšanu tiesu palātas priekšsēdētājs ir piesardzīgs, jo nepietiekama pierādījumu izvērtēšana un liecību nostiprināšana ir viens no iemesliem, kādēļ Senāts atceļ apelācijas instances nolēmumus.

 

Judikatūras nodaļa

Judikatūras nodaļas vadītājas p.i. Nora Magone informēja, ka 2010. gadā, sadarbojoties ar tiesību pētniekiem, veikti 2 tiesu prakses pētījumi: par tiesu praksi par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā un par Senāta Civillietu departamenta tiesu praksi lietās par individuāliem darba strīdiem. Judikatūras datubāzē ievietoti 213 Senāta nolēmumi, Augstākās tiesas mājas lapā 206 nolēmumi.

Problēma ir nepietiekamais Judikatūras nodaļas darbinieku skaits. Pagājušajā gadā darbu beidza nodaļas vadītāja Zigrīda Mita un nodaļai nav pastāvīga vadītāja.

 

Administrācija

Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa informēja, ka Augstākās tiesas budžets 2010. gadā bija 2 384 376 lati - par 19% mazāks nekā 2009. gadā. Tiesa nevarēja pilnībā nodrošināt vienu no savām pamatfunkcijām – tiesu prakses analīzi, bez finansējuma bija jānodrošina arī jaunizveidotās Tieslietu padomes darbs. 49 500 latu finansējums bija piešķirts kapitālieguldījumiem, kas deva iespēju sakārtot jaunas telpas Senāta Administratīvo lietu departamentam un iekārtot lasītavu.

Administrācijas vadītāja vērsa uzmanību, ka, pieaugot Augstākajā tiesā ienākošo lietu skaitam, kā arī palielinoties tiesnešu skaitam, ir nepietiekams tiesas darbinieku skaits. Notiek kanceleju un Administrācijas darba procesu izvērtēšana, lai tos iespējami efektīvi optimizētu. 2010. gadā notika darbinieku izvērtēšana un atbilstoši tai izmantota darbinieku nemateriālā stimulēšana. Arī samazināta finansējuma apstākļos Augstākā tiesa nodrošināja tiesnešu un darbinieku mācības un labus darba apstākļus.

Bez papildus finansējuma, izmantojot tiesnešu un darbinieku zināšanas un laiku, Augstākā tiesa darbojusies sabiedrības tiesiskajā izglītošanā, organizējot konferenci par Senāta judikatūru, izdodot biļetenu, vadot tiesību zinību stundas skolēniem un skolotājiem, tiekoties ar studentiem.

Administrācijas prioritātes 2011. gadā ir efektīva finanšu vadība, kvalitatīvu un darba apjomam atbilstošu personāla resursu nodrošināšana, aktīva līdzdalība sabiedrības tiesiskajā izglītošanā un kvalitātes vadības sistēmas elementu ieviešana darba organizācijā.

 

Kopsavilkums

Rezumējot Augstākās tiesas darbu 2010. gadā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzina: tiesneši un darbinieki ir strādājuši pašaizliedzīgi un paveikts milzīgs darbs. Priekšsēdētājs norādīja, ka struktūrvienību vadītāju pausto problēmu risinājums lielākoties nav tiešā veidā atkarīgs no Augstākās tiesas, taču aicināja tiesnešus aktīvāk formulēt un paust savus priekšlikumus un iniciatīvas.

Noslēgumā tiesneši diskutēja, kā efektīvāk aktualizēt tās problēmas un piedāvātos risinājumus, kas bija izteikti plēnumā.


 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis 67020396