Pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša informācijas noklausīšanās un plašām debatēm ar balsu vairākumu Augstākās tiesas plēnums izveidoja darba grupu, kas strādās paralēli ģenerālprokuratūrai un izvērtēs to Augstākās tiesas tiesnešu rīcības ētiku, kuri, iespējams, iesaistīti telefonsarunu noklausīšanās skandālā, kas norāda uz tiesnešu saistību ar zvērinātu advokātu Andri Grūtupu.

Kaut arī vēl nav noteikti skaidri darba grupas mērķi, preses konferencē pēc plēnuma Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns atzina, ka jau tas vien vērtējams kā rezultāts, ka šāda darba grupa vispār izveidota, jo tiesnešu vidū nav vienprātības par publiskoto telefonsarunu atšifrējumu statusu un tā izvērtēšanas nepieciešamību, par ko liecināja arī plašās debates plēnumā.

Veidot darba grupu ierosināja A.Guļāns. AT priekšsēdētājs uzskata, ka rezonanse, ko izraisījušas žurnālista Lapsas publiskotās un ģenerālprokuratūrai iesniegtās telefonsarunas, ir nopietns fakts, ko nedrīkst ignorēt. Iespējamās telefonsarunās figurē vairāk nekā trešās daļas Augstākās tiesas tiesnešu vārdi, Ģenerālprokuratūra lūgusi sniegt atzinumu par 13 Augstākajā tiesā izskatītām civillietām, un tas ir pamatīgi iedragājis Augstākās tiesas autoritāti. Tādēļ nav pieļaujama bezdarbība. Ģenerālprokuratūra pārbauda iespējamos kriminālnodarījumus tiesnešu rīcībā, savukārt darba grupa vērtētu iespējamos tiesnešu ētikas pārkāpumus. Tiesnešiem ir jādod iespēja paskaidrot savu rīcību, kolēģiem to izvērtēt un Augstākajai tiesai jāizsaka savs atzinums par iespējamiem tiesnešu ētikas normu pārkāpumiem, negaidot ģenerālprokuratūras atzinumu, uzskata AT priekšsēdētājs.

Tiesnešu diskusijās izskanēja dažādi viedokļi. Atbalstu darba grupas izveidei izteica senatori Valda Eilande, Pēteris Dzalbe, Valerijans Jonikāns, Vilnis Vietnieks. Senatore Jautrīte Briede atzina, ja viņa būtu nonākusi līdzīgā situācijā, viņa noteikti gribētu iespēju paskaidrot savu rīcību, tādēļ atbalsta darba grupas izveidošanu. Savukārt Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iebilda pret to, uzskatot, ka juristiem ir jāstrādā ar faktiem, nevis ar literāru darbu. Kategorisku noraidījumu darba grupas veidošanai pauda tiesnese Ausma Keiša. Viņasprāt tas vēl vairāk grautu Augstākās tiesas un tiesnešu prestižu un vēl vairāk saasinātu konfrontāciju un savstarpējo cīņu pašā Augstākajā tiesā. Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš nāca klajā ar priekšlikumu izvērtēt arī žurnālistes Ilzes Jaunalksnes publiskotās sarunas ar Augstākās tiesas darbiniekiem, taču viņa priekšlikums nesaņēma vairākuma atbalstu.

Lai pilnvērtīgi izvērtētu tiesnešu rīcību, darba grupai nepietiks tikai ar grāmatā publiskotajām telefonsarunām. Būs nepieciešama arī papildus informācija, kas ir prokuratūras rīcībā, un arī pašu tiesnešu sniegtā informācija un savas rīcības motivācijas skaidrojums. Sadarbība ar darba grupu nevienam tiesnesim nebūs obligāta, taču arī nevēlēšanās sadarboties norādīs noteiktu pozīciju, kas prasīs argumentāciju, uzskata AT priekšsēdētājs A. Guļāns. Kā plēnumā informēja ģenerālprokurors, sarunu izdruku apjoms ir trīsreiz lielāks nekā grāmatā atainotie dialogi. Salīdzinot izdrukas, grāmatas saturu un tālruņu sakaru operatoru sniegtās ziņas, varot secināt, ka lielākā daļa no šīm sarunām patiešām ir notikušas, taču esot arī daudz nesakritību, pārbaude vēl turpinās. Ja tas netraucēs izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra, iespējams, varētu darba grupu iepazīstināt ar lietas materiāliem.

Darba grupā ētikas pārkāpumu izvērtēšanai ievēlēti Senāta Civillietu departamenta senators Roberts Namatēvs, Administratīvo lietu departamenta senators Normunds Salenieks, Krimināllietu departamenta senators Voldemārs Čiževskis, Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Eduards Pupovs un Civillietu tiesu palātas tiesnesis Aivars Keišs. Darba grupai starpziņojums jāsagatavo līdz 1.decembrim.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211