Augstākās tiesas Krimināllietu departaments un Judikatūras nodaļa apkopojusi tiesu praksi lietās par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Tiesu prakses apkopojums nosūtīts rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām, tieslietu ministram un ģenerālprokuroram. Ierosinājumi grozījumiem atsevišķos Kriminālllikuma pantos nosūtīti Saeimas Juridiskajai komisijai.

Pētījumā analizēti 2005. gadā un 2006. gada pirmajā pusgadā izskatīto krimināllietu materiāli apsūdzībā par Krimināllikuma (KL) 154.1 pantā (cilvēku tirdzniecība) un 165.1 pantā (personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai) paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Izmantoti arī statistikas pārskati par 2002. – 2006. gadā tiesās izskatītajām krimināllietām.

Par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai 2003. gadā notiesātas 20 personas, 2004. gadā – 2 personas, 2005. gadā – 31 persona, 2006. gadā līdz 11. septembrim ar spriedumu pabeigtas 13 lietas apsūdzībā pēc KL 165.1. panta. Savukārt krimināllietas par cilvēku tirdzniecību 2003. un 2004. gadā nav iztiesātas, 2005. gadā notiesāta 1 persona, 2006. gadā līdz 11. septembrim apsūdzībā saskaņā ar KL 154.1 pantu ar spriedumu pabeigtas 2 krimināllietas. Pētījuma gaitā kopumā izanalizēti tiesu nolēmumi 41 krimināllietā.

Secināts, ka praksē, kvalificējot cilvēku tirdzniecības noziegumus, atsevišķos gadījumos vērojama atšķirīga analizējamo noziegumu pamatsastāva un kvalificējošo pazīmju izpratne, kas izraisījusi kļūdainus kvalifikācijas risinājumus. Lai nodrošinātu vienveidību tiesu praksē, Krimināllietu departaments un Judikatūras nodaļa piedāvā cilvēku tirdzniecības un personu nosūtīšanas seksuālai izmantošanai noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju interpretāciju. Uzsvērts, ka šādi noziegumi uzskatāmi par pabeigtiem ar jebkādu rīcību, kas veicina cilvēku tirdzniecību vai personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, piemēram, ar darbībām, kuru mērķis ir savervēt nosūtāmās sievietes. Personas, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, nosūtīšana jebkādā veidā uz ārvalsti seksuālai izmantošanai, pat ar tās piekrišanu, veido KL 154.1. pantā paredzētās cilvēku tirdzniecības sastāvu. Uzsvērts, ka šajos noziegumos iedzīvošanās nolūks nav obligāti saistāms ar reāla labuma gūšanu, tāpat to nevar ietekmēt apstāklis, ka nav konstatēta precīza summa, kuru noziegumu izdarījusī persona vēlējusies iegūt, vai persona, kas šo summu nodotu. Secinājumos sniegti ieteikumi, kā lemjams jautājums par cilvēku tirdzniecības noziegumu izdarīšanu organizētā grupā.

Analizējot sodu noteikšanas praksi krimināllietās par cilvēku tirdzniecības noziegumiem, secināts, ka ne vienmēr tiek ievēroti soda noteikšanas vispārīgie principi, tiek pieļauta atkāpšanās no priekšrakstiem par vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais un nosacītās notiesāšanas piemērošanu, kā rezultātā piespriestie sodi visai bieži ir neadekvāti izdarītajam noziegumam un vainīgo personībai. No 74 personām, kuras notiesātas par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, 2 personas notiesātas ar naudas sodu, 26 personām piespriesta brīvības atņemšana un 46 personām – brīvības atņemšana nosacīti. 27 personām jeb 36% apsūdzēto, piemērojot KL 49.panta nosacījumus, noteikts vieglāks sods nekā likumā paredzētais. 17 personām kā papildsods noteikta mantas konfiskācija, 2 personām – daļēja mantas konfiskācija.

Veiktā tiesu prakses analīze parāda, ka pareizai cilvēku tirdzniecības noziegumu kvalifikācijai un to novēršanai nepieciešama Krimināllikuma 154.1 un 165.1 pantā paredzēto noziegumu pamatsastāva pazīmju un kvalificēto sastāvu pilnveidošana. Izslēdzama norāde par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu uz ārvalsti seksuālai izmantošanai, tādējādi kriminalizējot šo noziegumu arī valsts iekšienē. Pētnieki uzskata, ka no Krimināllikuma 165.1 panta izslēdzamas kvalificējošās pazīmes, vai darbības veiktas attiecībā uz nepilngadīgo vai mazgadīgo, jo visos gadījumos tas veido cilvēku tirdzniecības sastāvu. Savukārt tā kā cilvēku tirdzniecības noziegumi lielākoties tika izdarīti atkārtoti, kā arī nereti viens noziegums ir vērsts pret vairākām personām, Krimināllikums būtu papildināms ar šīm kvalificējošām pazīmēm. Līdzīgi kā Krimināllikuma pantā par cilvēku tirdzniecību, arī pantā par cilvēku nosūtīšanu seksuālai izmantošanai būtu jāparedz pastiprināta atbildība par nozieguma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, jo ne vienmēr vairāku personu kopīgā rīcība satur organizētas grupas pazīmes, un tāpēc paliek bez juridiska izvērtējuma.

Ar pilnu tiesu prakses apkopojumu var iepazīties Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Tiesu prakses apkopojumi.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211