Augstākā tiesa nevar piekrist ne Finanšu ministrijas aprēķiniem par Augstākajai tiesai samazinātajiem budžeta „bāzes izdevumiem”, ne vēl papildus 10% izdevumu samazinājumam 2010.gada budžetā, kā to lūdzis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, nosūtot vēstuli neatkarīgo valsts iestāžu vadītājiem. Tāpat Augstākajai tiesai neizpratni rada tās funkciju izvērtējums, ko snieguši sociālie partneri, par nelietderīgām atzīstot vienotas tiesu prakses veidošanas funkciju un sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšanu.

Šogad Augstākās tiesas budžets ir 2,8 miljoni latu, no tiem 93% veido atlīdzībām paredzētie līdzekļi. Pēc Finanšu ministrijas datiem, nākamā gada Augstākās tiesas budžeta „bāzes izdevumi” bez tiesas piekrišanas jau ir samazināti par 11%, tas ir par 315 896 latiem, lai gan 2009.gada 22.septembra sēdē Ministru kabinets vienojās, ka visām neatkarīgajām iestādēm tiks piemērots vienāds - 6% samazinājums.

Atbildes vēstulē Ministru prezidentam Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda, ka Augstākā tiesa jau ir darījusi visu iespējamo, lai samazinātu izdevumus un optimizētu darbu, un pie prasītā finansējuma samazinājuma tās pamatfunkcija – tiesas spriešana saprātīgos termiņos – tiks būtiski ierobežota.

Tas savukārt nozīmē, ka varētu tikt pārkāptas Satversmes 92.pantā garantētās personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda, ka, nenodrošinot lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, pieaugs sūdzību skaits Eiropas Cilvēktiesību tiesā un var prognozēt, ka no Latvijas valsts piedzītās kompensācijas ievērojami pārsniegs to finanšu ietaupījumu, ko budžeta projekta veidotāji cer iegūt, samazinot Augstākās tiesas budžetu.

Jau šobrīd, kad ar Saeimas lēmumu apstiprinātais Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 53, finanšu resursu trūkuma dēļ tiesā strādā tikai 45 tiesneši. Rezultātā būtiski pieaudzis neizskatīto lietu, īpaši civillietu, atlikums – 2009.gada beigās tas tiek prognozēts par 44% lielāks nekā gada sākumā. Šodien saņemtās lietas tiek nozīmētas skatīšanai jau uz 2011.gada janvāri.

Bez tam jau 2009.gadā budžeta samazinājuma dēļ Augstākā tiesa vairs nevar pilnā apjomā pildīt vienu no savām pamatfunkcijām – vienotas tiesu prakses veidošanu, kas negatīvi ietekmēs tiesu spriedumu kvalitāti.

Visbeidzot ir apdraudēta Augstākās tiesas spēja pildīt tās funkciju - „Operatīvās darbības likumā” paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu akceptēšanu un „Kredītiestāžu likumā” noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu.  

Augstākā tiesa vērš uzmanību, ka visi lēmumi, kas pieņemti attiecībā uz Augstākās tiesas budžetu, ir pieņemti slēgtās Ministru kabineta sēdēs, nepieaicinot un neuzklausot Augstāko tiesu, kā arī neņemot vērā, ka Augstākās tiesas budžets visās pozīcijās būtiski atšķiras no ministriju un arī citu centrālo valsts iestāžu budžeta.

 

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211