Piektdien, 2006. gada 12. maijā Latvijas tiesneši gadskārtējā konferencē lēma par pašpārvaldes institūciju – disciplinārkolēģijas un kvalifikācijas kolēģijas - personālsastāvu un pilnvaru termiņu. Aizklāti balsojot, par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars.

Kvalifikācijas kolēģijas sastāvs noteikts likumā Par tiesu varu, saskaņā ar kuru tajā jābūt pieciem Augstākās tiesas tiesnešiem, trim apgabaltiesu pārstāvjiem, kā arī diviem rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un diviem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.

Apkopojot balsošanas rezultātus, izrādījās, ka pilnībā ievēlēts viss iepriekšējais kolēģijas sastāvs: Augstākās tiesas senatori Z. Gencs, V. Vietnieks un J. Briede, Augstākās tiesas Krimināllietu palātas priekšsēdētājs I. Bičkovičš, Latgales apgabaltiesas tiesnese A. Bikseniece, Kurzemes apgabaltiesas tiesnese S. Reinholde, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Z. Kupce, Tukuma rajona tiesas tiesnese B. Baltraite, Saldus rajona tiesas tiesnese G. Galiņa, Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnese I. Zariņa un Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese I. Neimane.

Savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā notikušas izmaiņas. Kā noteikts likumā, joprojām vadīs Augstākās tiesas priekšsēdētājs A. Guļāns, darbu turpinās ilggadējie kolēģijas locekļi Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks P. Gruziņš, Senāta Krimināllietu departamenta senators P. Dzalbe, Civillietu tiesu palātas tiesnese A. Zariņa, Cēsu rajona tiesas priekšsēdētājs J. Kāvis un Ogres zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks A. Naglis. Tāpat atkārtoti ievēlēti arī Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja E. Knēgere un Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs A. Laviņš, kuri par kolēģijas locekļiem kļuva tikai ārkārtas konferencē pagājušā gada rudenī. No jauna disciplinārkolēģijas sastāvā ievēlēts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs V. Jonikāns, Krāslavas rajona tiesas priekšsēdētāja H. Muižniece un Talsu zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks A. Ozols.

Konference nolēma, ka iepriekšējie sastāvi savas pilnvaras izbeidz šodien, un jau no 13. maija turpmākos četrus gadus darbosies jaunievēlētās institūcijas.

Konferences pirmajā daļā pamatziņojumu sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, kurš runāja gan par svarīgāko, kas tiesu sistēmā noticis laikposmā starp divām konferencēm, gan par konceptuālām problēmām, kas saistītas ar jaunā tiesu iekārtas likumprojekta izstrādāšanu un tālākvirzību: par tiesu sistēmas attīstības koncepcijas nepieciešamību; par Tieslietu padomes kompetenci un tiesu sistēmas attīstības virzošo spēku; par tiesu sistēmas reformu.

Viņš uzsvēra, ka ir jābūt gan vīzijai, gan ilgtermiņa aptverošai programmai ar reāliem mērķiem un atbildīgajiem par to sasniegšanu. Ja tiek uzskatīts, ka tiesu varai ir trūkumi, nepilnības un nepieciešamas pārmaiņas, tad vajadzīga ne tikai vispārēja kritika, bet arī konkrēta situācijas analīze un jāpiedāvā risinājums, kā problēmas novērst. Guļāns aicināja izveidot darba grupu, atrodot tai arī finansējumu, lai varētu iesaistīt dažādu nozaru profesionāļus, kuri spētu radīt uz pētījumiem balstītu Latvijas situācijai piemērotu tiesu sistēmas attīstības modeli un izstrādāt attiecīgu tā ieviešanas plānu. Pilns A. Guļāna runasteksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Priekšsēdētājs/Runas un raksti.

Diemžēl slimības dēļ uz konferenci neieradās jaunais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds (LPP); tāpēc par ministrijas padarīto un iecerēm runāja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Konferenci premjera A. Kalvīša vārdā uzrunāja ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kurš pats arī savulaik bijis tiesnesis.



Informāciju sagatavoja Anita Kehre, Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīdze
E-pasts: anita.kehre@at.gov.lv, tālrunis: 7020395, 9287367