Tiesneši ir gatavi izrādīt solidaritāti ar citām sociālajām iedzīvotāju grupām un piedalīties valsts ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, taču prasa likumdevējus un izpildvaru ievērot tiesu īpašos apstākļus un izvirzītos principus, - uzsvērts 17. aprīlī Latvijas tiesnešu konferences pieņemtajā aicinājumā Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam.

Lemjot par iespējamo finansējuma samazinājumu tiesu iestādēm, tiesneši aicina tiesu darbībai atvēlēto finansējumu noteikt tādā apmērā, lai netiktu apdraudēta sabiedrības pieejamība tiesai un tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesu finansēšanai ekonomiskās krīzes apstākļos ir jāizstrādā individuālus kritērijus un jāparedz risinājumus likumā garantētās atalgojuma reformas turpināšanai. Tiesneši piedāvā samazināt tiesu politikas veidojošās izpildvaras apmērus un novērst funkciju dublēšanos, kādu saskata Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas darbībā.

Tiesu darbs samazināta budžeta apstākļos bija centrālais jautājums Latvijas tiesnešu kārtējā konferencē. To savos pamatziņojumos akcentēja gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tiesnešiem, tāpat kā visiem Latvijas iedzīvotājiem, šībrīža aktualitāte ir ekonomiskās krīzes radītā neziņa par nākotni. Priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka tiesneši un tiesu darbinieki izprot valsts ekonomiskās situācijas radītās problēmas un pildīs savus amata pienākumus, nodrošinot objektīvu un taisnīgu tiesu, taču norādīja uz diviem būtiskiem problēmas aspektiem.

Pirmkārt, turpina pieaugt tiesās saņemto lietu skaits, tās kļūst sarežģītākas, lietu uzkrājumi palielinās un pieaug to izskatīšanas termiņi. Samazinot finansējumu tiesām, būs vēl neiespējamāk nodrošināt indivīdu tiesības uz tiesu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, līdz ar to var prognozēt Latvijas iedzīvotāju sūdzību skaita pieaugumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurās būs prasīta kompensācija no valsts.

Otrkārt, lemjot par darba atalgojuma samazinājumu valsts pārvaldē strādājošajiem, jāievēro taisnīguma princips. Bičkovičs uzsvēra, ka nav pamatoti secinājumus par valsts pārvaldes augsto atalgojumu attiecināt uz tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, jo, matemātiski saskaitot iesaldētās algas, jau izpildīto samazinājumu par 15% un vēl prasīto samazinājumu par 20%, tiesnešu atalgojums kopā samazinās par 41%. „Nav daudz valsts pārvaldē strādājošo, kam būtu līdzīga situācija,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš norādīja, ka tiesnešu algas nav paaugstinātas kopš 2006. gada. Ministrs uzsvēra, ka nav pieļaujama tiesu slēgšana, īpaši reģionos, bet atgādināja par lietām, kas neprasa naudas ieguldījumus. Piemēram, laipna attieksme pret ikvienu tiesas apmeklētāju.

Vēlme izprast un risināt tiesu problēmas izskanēja konferences viesu uzrunās.

Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja uz smago, bet godpilno tiesnešu atbildību saglabāt sabiedrības uzticēšanos tiesām arī valstij smagajā situācijā, jo „uzticēšanās tiesu varai ir uzticēšanās valstij kopumā”. Valsts prezidents pauda cerību, ka ekonomiskajās problēmās, kas skar visas nozares, nemazināsies tiesu darba kvalitāte un tiks lemta godīga tiesa. Zatlers tiesnešus aicināja uz vienotību un sapratni kopējā situācijā, bet Ministru prezidentu un tieslietu ministru aicināja pieņemt pārdomātus lēmumus attiecībā uz tiesu sistēmu, jo vienlīdz svarīga ir gan valsts drošība, gan tiesu varas neatkarība. Ekonomiskais līdzsvars nav iespējams bez tiesiskuma un tiesiskā līdzsvara, norādīja prezidents.

Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informēja, ka valsts izpildvara savu atalgojumu samazinājusi par 20% un aicina abas pārējās varas - lēmējvaru un tiesu varu - uz solidāru rīcību. Premjers solīja, ka tiesneši būs vieni no pirmajiem, kam pēc krīzes atjaunos likumā garantēto samaksu.

Iveta Andžāne, Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja un Tiesnešu biedrības priekšsēde, piedāvāja pārdomāt dažus iespējamos risinājumus tiesu finanšu ekonomēšanas nolūkā. Piemēram, bezalgas atvaļinājumu dienas vienlaicīgi visās Latvijas tiesās, pilno spriedumu rakstīšana tikai gadījumos, kad procesa dalībnieki tos vēlas pārsūdzēt. Varētu arī pārtraukt bezmaksas lietu materiālu kopēšanu procesa dalībniekiem un ierakstīto vēstuļu sūtīšanu. Uz visām Latvijas tiesām nevajadzētu kancelejas un saimniecības lietas vest no Rīgas, ja uz vietas tās var nopirkt daudz lētāk utt.

Konferences atbalstu neguva aicinājums izvirzīt tiesnešu pārstāvjus sarunām par tiesu budžeta izmaiņām. Tiesnešus pārliecināja Augstākās tiesas senatora Jāņa Neimaņa pretargumenti, ka tas nozīmētu tiesnešu iesaistīšanu politikā, jo budžeta veidošana ir politisks lēmums, līdz ar to tas būtu pretrunā tiesu neatkarības principiem. Izpildvarai tas, protams, būtu izdevīgi, jo tad atbildību par neizbēgami nepopulāriem lēmumiem būtu iespējams novelt uz pašiem tiesnešiem. Tāpēc no šādiem pasākumiem tiesnešiem jānorobežojas.

 

LATVIJAS TIESNEŠU KONFERENCES AICINĀJUMS

Latvijas Republikas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna konferencē 

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ziņojums konferencē

Tieslietu ministra Mareka Segliņa ziņojums konferencē

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211