Pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneses Inetas Ziemeles uzaicinājuma grupa Augstākās tiesas tiesnešu un tiesnešu palīgu novembra sākumā apmeklēja ECT un ieguva vērtīgu informācija par aktuāliem ECT nolēmumiem, tostarp par aktuālām problēmām lietās pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, ka arī par atsevišķiem pamattiesību piemērošanas problēmjautājumiem kopumā.

Ar Latvijas Augstākās tiesas pārstāvjiem tikās ECT priekšsēdētājs J.Paulu Kosta (Francija) un Latvijas pārstāvji – tiesnese Ineta Ziemele un jurists Juris Rudevskis.

ECT priekšsēdētājs informēja par tiesību jautājumu īpatnībām lietās pret Latviju, par aktuālajām lietām pret Franciju, kā arī par ECT aktualitātēm kopumā. Priekšsēdētājs atzina, ka lietās pret Latviju ir augsts sarežģīto lietu īpatsvars. Viņš norādīja, ka Augstākās tiesas nacionālā līmenī ir filtrs, kas var izlabot kļūdas tiesas procesā jau nacionālā līmenī, tādējādi samazinot iespējamo sūdzību skaitu ECT. Svarīgi, lai Augstākās tiesas aktīvāk piemērotu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normas, tādējādi veicinot valstī to izpratni.

I. Ziemele savukārt informēja par Latvijai aktuālajām lietām ECT, tostarp par lietām Zaicevs pret Latviju, Petropavlovskis pret Latviju, Estrihs pret Latviju, kā arī citu valstu lietām, kas no tiesību viedokļa var būt nozīmīgas Latvijai. Kā norādīja tiesnese, ECT pievērš lielu uzmanību procesuālajiem pārkāpumiem, kas pieļauti tiesvedības procesā nacionālajā līmenī. Tādēļ Augstākajai tiesai, izskatot konkrētas lietas un saskaroties ar tiesību normām, kas neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normām, kas reglamentē cilvēktiesības, būtu jāaptur tiesvedība lietā un jāizmanto iespēja vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā. Tāpat svarīgi, lai Senāta rīcības sēdes lēmumos, ar kuriem tiek atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, tiktu norādīts atteikuma pamatojums. Un trešais aspekts, kam Augstākajai tiesai jāpievērš uzmanība – vai izskatāmajās lietās tiek ievērots ne bis in idem (divkāršās sodīšanas aizlieguma) princips. Lai turpmāk aktīvāk apspriestu jaunākos ECT nolēmumus, kas var būt nozīmīgi Latvijai, tiesnese izteica priekšlikumu Augstākajā tiesā rīkot diskusiju par šīm aktualitātēm 2009. gada aprīlī, kad viņa būs Latvijā.

Arī J. Rudevskis detalizēti skaidroja ECT atziņas nesenās lietās pret Latviju, tostarp lietā Ādamsons pret Latviju, Perijs pret Latviju, Zaicevs pret Latviju. Jurists atzina, ka lietas pret Latviju no tiesību jautājumu viedokļa ir ļoti interesantas, salīdzinot ar citām valstīm, tās parasti nav vienveidīgas. Arī J. Rudevskis izteica vēlēšanos apmeklēt Augstāko tiesu, lai pastāstītu par aktuālajiem ECT nolēmumiem un izdiskutētu ne vienmēr tik skaidros tiesību jautājumus.

Latvijas grupa tikās arī ar ECT tiesnešiem no kaimiņvalstīm – Raitu Marusti no Igaunijas un Danuti Jočieni no Lietuvas. Lietu pret Igauniju ECT ir salīdzinoši maz. Civillietās problēma ir ilgstoši tiesas procesi, bet ECT šeit vērtē vairākus aspektus – lietas sarežģītības pakāpi, faktiskos apstākļus, kā arī paša sūdzības iesniedzēja lomu procesa ieilgšanā. ECT sāk pievērst īpašu uzmanību tajos gadījumos, kad lieta vienas instances tiesā atrodas ilgāk par diviem gadiem. Savukārt lietas pret Lietuvu pēdējā laikā kļuvušas daudz sarežģītākas un interesantākas, salīdzinot ar tiem gadiem, kad personas no Lietuvas tikai sāka izmantot iespēju vērsties ECT ar sūdzībām. Kā norādīja tiesnese, tiek iesniegtas arī atkārtotas sūdzības pret Lietuvu sakarā ar to, ka Lietuva nepilda ECT spriedumos noteikto, piemēram, pēc ECT ieteikuma nemaina likumdošanu tajās jomās, kur konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi.

Augstākās tiesas pārstāvji kā klausītāji piedalījās ECT Lielās palātas tiesas sēdē lietā Enea v.Italy. Pēc lietas noklausīšanās notika tikšanās ar ECT juristu no Itālijas Paolo Proli, kurš detalizēti izskaidroja lietas problēmjautājumus, kā arī pastāstīja par ieslodzījuma vietu sistēmu un cietuma režīma maiņas kārtību Itālijā, lēmumu par režīma maiņu pārsūdzēšanas iespējām Itālijā, kā arī tiesas lomu šajā procesā.

  Augstākās tiesas grupas sastāvā ECT Francijā apmeklēja Senāta Civillietu departamenta senatori Edīte Vernuša un Zigmants Gencs, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja p.i. Ervīns Kušķis, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja palīdze Dace Lapinska, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas palīgs Konstantīns Vaivods un senatores palīdze Kristīne Aperāne.


 

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211