2011. gadā gan Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, gan Krimināllietu tiesu palātā samazinājies neizskatīto lietu atlikums. Pērnā gada beigās Civillietu tiesu palātā neizskatītas bija palikušas 1214 civillietas, kas ir par 103 lietām mazāk nekā 2010. gada beigās, bet Krimināllietu tiesu palātā neizskatītas bija 326 krimināllietas, kas ir par 49 lietām mazāk nekā 2010. gada beigās.

Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars ziņojumā par palātas darbu 2011. gadā atzīmēja, ka arī izskatīto lietu skaits ir par 313 lietām lielāks nekā 2010. gadā. Šie pozitīvie rādītāji skaidrojami pirmkārt ar to, ka palātas tiesnešu skaits palielināts līdz 15 un līdz ar to strādāja pieci pilni tiesas sastāvi. Otrkārt, lietu straujāku apriti sekmējuši grozījumi Civilprocesa likumā, kas ļauj blakus sūdzības skatīt rakstveida procesā. Civillietu tiesu palātai, kur no apelācijas kārtībā izskatītajām lietām 454 bijušas ar apelācijas sūdzībām, bet 1251 ar blakus sūdzībām, šī likuma norma būtiski paātrinājusi lietu izskatīšanu.

Kā risināmu problēmu G.Aigars norādīja tiesnešu skaitam atbilstoša tiesnešu palīgu un tiesas sēžu sekretāru skaita nokomplektēšanu un kadru mainības apturēšanu Civillietu tiesu palātas kancelejā. Palātas priekšsēdētājs norādīja arī uz stabilas Senāta judikatūras nepieciešamību, kā arī procesa dalībnieku un advokātu atbildības palielināšanu par procesa virzību.

Savukārt Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis ziņojumā norādīja, ka 2011. gadā būtiski samazinājies Krimināllietu tiesu palātā saņemto lietu skaits - 2010. gadā saņemtas 317 lietas, 2011. gadā – 242, un tādēļ, neskatoties uz 186 atliktajām lietām, izskatīts vairāk lietu nekā saņemts.

Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs iezīmēja arī palātas darbības pakāpenisku samazināšanu, ņemot vērā likumdevēju iezīmēto pāreju uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu krimināllietās un Krimināllietu tiesu palātas likvidāciju: no 2012. gada jūlija Krimināllietu tiesu palāta turpinās darbu tikai divos tiesu sastāvos, savukārt no 2013. gada palātā paliks tikai seši tiesneši, kas, kā sacīja E.Kušķis, būs „palātas beigu sākums”. Krimināllietu tiesu palātas tiesneši uzskata, ka likumā jānosaka konkrētu palātas „likvidācijas” datumu, nevis neprognozējami jāgaida, kamēr tiks izskatītas visas saņemtās lietas. Pēc šī datuma, ko palāta iesaka noteikt 2015. gada 1. janvārī, visas atlikušās krimināllietas jānodod izskatīšanai apelācijas instances tiesām.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, papildinot informāciju par tiesu palātu nākotni, sniedza ieskatu Tieslietu ministrijas priekšlikumos. Tiesu palātu tiesnešu turpmākā amata karjera varētu būt vai nu Senāta sastāvā, vai ar viņu piekrišanu - apgabaltiesās, saglabājot Augstākās tiesas tiesneša amatalgu. Ministrijas priekšlikums ir Krimināllietu tiesu palātas likvidāciju veikt ātrāk, noteiktā termiņā, atbilstoši grozījumiem Kriminālprocesa likumā, nesaistot to ar Civillietu tiesu palātas likvidāciju, ko savukārt veikt pakāpeniski, atbilstoši pakāpeniskiem grozījumiem Civilprocesa likumā. I.Bičkovičs norādīja, ka jautājums par tiesu sistēmas reorganizāciju tiks skatīts arī Tieslietu padomē, kur svarīgs būs Augstākās tiesas tiesnešu viedoklis.

  

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211