Tiesu varas loma, sekmējot un uzturot likumu varu – tāda bija starptautiskās tieslietu konferences tēma, ko 2. un 3. jūlijā Rīgā organizēja ASV vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Republikas Augstāko tiesu un Tieslietu ministriju.

Konferenci atklājot, ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija īpaši atzīmēja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ieguldījumu tiesiskuma standartu noteikšanā, kā arī brīvības un demokrātijas attīstībā. Tieši prezidentes pērn ASV teiktais rosinājis šādas augsta līmeņa konferences rīkošanu Latvijā un pēc Vīķes-Freibergas uzaicinājuma uz konferenci kā goda viesis ieradies ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito.

Vīķe-Freiberga, savas prezidentūras pēdējās dienās uzrunājot tiesnešus, ar gandarījumu atzina, ka astoņu gadu laikā, kopš viņa ir prezidentes amatā, Latvijas tiesu sistēmā noticis progress, pārejot no autoritāras tiesu sistēmas uz demokrātisku un iekļaujoties Eiropas tieslietu apritē. Viņa aicināja tiesnešus arī turpmāk ne tikai nodrošināt valsts iekšējo drošību un gādāt par savu izglītību, bet arī rūpēties par tiesneša profesijas godu un slavu un kopējo tiesu sistēma pilnveidošanu.
Prezidente īpaši uzsvēra labo sadarbību ar Augstāko tiesu un pateicās tās priekšsēdētājam Andrim Guļānam, kurš vienmēr bijis gatavs izvērstām sarunām un pacietīgām diskusijām par situāciju un problēmām Latvijas tiesu sistēmā, kā arī bijis gatavs tālāk aktualizēt tos jautājumus, par ko prezidentei bijušas bažas. Prezidente atzina, ka arī viņa no šīm sarunām daudz mācījusies.

Piemēram, par spriedumiem ar narkotikām saistītajās lietās. Prezidente, iepazīstoties ar spriedumiem šādās lietās, secinājusi, ka tiek piemēroti vai nu nosacīti sodi, vai neilgi cietumsodi, taču pēc Augstākās tiesas tiesu prakses pārskatīšanas panākts, ka likumā noteikta atšķirība starp narkotiku izplatītājiem un lietotājiem nosakāmajiem sodiem.
Lemjot par apžēlošanu, prezidentei nācies secināt, ka ir nesaprotami dažāda tiesu prakse par soda mēriem, kas piespriesti, piemēram, par slepkavību. Agrāk par slepkavību bija 15 gadu cietumsods, bet jaunākajos spriedumos noteikts tikai 5-6 gadu ieslodzījums. Prezidente uzskata, ka tā ir milzīga atšķirība, tādēļ rosina domāt par sodu samērojamības jautājumiem.

Vīķe-Freiberga salīdzināja, ka Amerikā tiesneša amats ir jurista karjeras vainagojums. Savukārt Latvijā, ņemot vērā tās vēsturisko situāciju, pieredzējušie tiesneši bija pieredzējuši autoritārajā valsts sistēmā, un pārkvalificēšanās uz citādu, demokrātisku sabiedrību un tiesu sistēmu nebija vienkārša. Tiesu sistēmas reforma ir grūts ceļš, un prezidente rosināja domāt par tiesnešu pāratestāciju ik pēc 10 gadiem. Vīķe-Freiberga akcentēja tiesnešu tālākizglītību visa mūža garumā, kas ir smags izglītošanās process, un nepieciešamību sadarboties ar ārvalstu speciālistiem. Arī šajā jomā kā pozitīvs piemērs tika minēta Augstākā tiesa. Tāpat prezidente norādīja, ka ir būtiski, lai tiesu spriedumi būtu pieejami publiskā telpā un, publicēti internetā, tie kalpotu sabiedrības izglītošanai un judikatūras veidošanai. Arī par to atzinīgi vārdi tika veltīti Augstākajai tiesai.

Savā uzrunā Vīķe-Freiberga pievērsās arī tiesu korupcijas tēmai. Kā iespējamo augsni korupcijai prezidente minēja arī telpu trūkumu, kā dēļ uz lietas izskatīšanu jāgaida garās rindās 2-3 gadus. Vēl prezidente minēja lietu sadali starp tiesnešiem, kuras caurskatāmība ir būtiska, lai neveidotos koruptīvas ķēdes starp tiesnešiem, prokuroriem un arī policijas inspektoriem.
Savas prezidentūras laikā Vīķe-Freiberga pieņēmusi 213 tiesnešu zvērestu. Prezidente norādīja, ka tiesnešiem jāapzinās, ka līdz ar zvēresta nodošanu un grezno amata zīmju – tiesnešu ķēdes – saņemšanu tie uzņemas augstu un smagu atbildību pret tautu un likumu. Taisnīga tiesu sistēma nodrošina pilsoņu mieru un arī rada vidi investīciju piesaistei.

„Lai Latvijas tiesnešu mērķis ir stiprināt tautas apziņā pārliecību, ka veidojam taisnīgu valsti, kurā viens likums visiem. Aicinu tiesnešus par to gādāt caur savu personisko darbu un arī uzraudzīt citus. Tiesnešu godu un slavu nosaka tiesneši paši, neviens cits. Es novēlu Latvijas tiesnešiem drosmi un spēku turpināt savu personisko izaugsmi, gādājot par mūsu valsts kopējo izaugsmi,” uzstāšanos noslēdzot, vēlēja Valsts prezidente Vīķe-Freiberga.

Vairāk nekā 200 tiesneši un citu tiesu sistēmai piederošu profesiju pārstāvji, tiesību zinātņu speciālistu, augstskolu mācībspēku un valsts amatpersonu no septiņām dažādām valstīm starptautiskajā tieslietu konferencē klausījās un diskutēja par tiesu sistēmas neatkarību, ētiku un caurskatāmību, attiecībām ar presi un likumdevējvaru un citiem jautājumiem. Konferencē piedalījās arī ārvalstu eksperti – ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito, akadēmiķi no ASV Džefrijs Hazards, Ronalds Rotunda, kā arī augsta līmeņa pārstāvji no Moldovas, Gruzijas, Rumānijas, Igaunijas un Lietuvas.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211