„Augstākās tiesas darbībai ir jābūt efektīvai, jo no tās ir atkarīgs ne tikai konkrēto lietu, bet arī valsts attīstības izaugsmes temps,” pēc tikšanās ar Augstākās tiesas vadību 15. februārī norādīja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Valsts prezidents solīja atbalstīt un virzīt likumdošanas procesos Augstākās tiesas praksē izkristalizējušos priekšlikumus tiesu procesu efektivizēšanai.  

Piektdien, 15. februārī Latvijas Valsts prezidents apmeklēja Augstāko tiesu, iepazinās ar Augstākās tiesas darbu un tikās ar Augstākās tiesas vadību.

Uzsākot vizīti Augstākajā tiesā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iepazīstināja Valsts prezidentu ar tiesas telpām un darbiniekiem, apmeklējot Senāta kanceleju un Senāta Administratīvo lietu departamentu.

Sarunas laikā ar Augstākās tiesas vadību Valsts prezidentam tika sniegta informācija par tiesas struktūru, tiesnešu un darbinieku skaitu un darba slodzi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka 2012. gadā tiesā saņemtas 5282 lietas, izskatīts par gandrīz 300 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Īpaši strauji pieaug civillietu skaits. Augstākās tiesas vadība un Valsts prezidents bija vienisprāt, ka būtu vajadzīgs stingrāks „siets” lietu nonākšanai kasācijas instancē Augstākajā tiesā un citi procesuālo likumu grozījumi, lai mazinātu lietu apriti tiesās.

Valsts prezidents uzsvēra, ka tik liela slodze – gandrīz katrās divās dienās pa vienai lietai katram tiesnesim – augstākajā tiesu instancē ir nesamērīgi augsta un nerāda pozitīvu tendenci ne tikai no tiesas efektivitātes un kvalitātes, bet arī no valsts attīstības un tiesiskuma viedokļa.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājums par Augstākās tiesas reorganizāciju, ieviešot Latvijā „tīro” trīspakāpju tiesu modeli, par ko Valsts prezidents norādīja, ka šajā procesā pēc būtības būtu jārunā par reorganizāciju, nevis Augstākās tiesas tiesu palātu likvidāciju.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja zinošu jaunās paaudzes juristu ienākšanu tiesu sistēmā un piekrita Augstākās tiesas vadības viedoklim, ka šobrīd likumā noteiktais vecuma cenzs – 30 gadi tiesneša karjeras uzsākšanai un 40 gadi, lai kļūtu par Augstākās tiesas tiesnesi, nav stimulējošs faktors. Gan šīs, gan citu problēmu risināšanā Valsts prezidents aicināja Augstāko tiesu būt aktīviem priekšlikumu piedāvājumā, un, ņemot vērā, ka Augstākajai tiesai nav likumdošanas ierosināšanas tiesību, solīja atbalstu pieredzējušu profesionāļu priekšlikumiem.

Pēc Augstākās tiesas apmeklējuma Valsts prezidents medijiem atzina, ka iepazinis Augstāko tiesu kā perspektīvu iestādi, kas „ir augusi un aug”, kurā nedzirdējis ierasto gaušanos par finanšu trūkumu, un sapratis, ka šeit strādā cilvēki, kam profesija ir dzīvesveids.

Vizītes noslēgumā Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās grāmatas „Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole” atvēršanas svētkos, kas notika Augstākajā tiesā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211

Valsts prezidenta kancelejas foto